Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Renault-Nissan Apvienība, kas ir viena no pasaules lielākajām auto grupām, turpina gūt panākumus pildot apņemšanos aizpildīt dzimumu plaisu. Uzņēmums ir uzsācis vairākas programmas visā pasaulē, it īpaši “mājas tirgū”, lai pieņemtu darbā, radītu vēlmi strādāt un sekmētu sieviešu darbību.
Gada laikā procentuālais sieviešu darbinieku skaits, it īpaši vadošajos amatos, ir palielinājies gan Renault, gan Nissan.
Nesen veiktajos pētījumos tika noskaidrots, ka Renault 18,4 procentu no darbiniekiem visā pasaulē, veidoja sievietes. Nissan fiskālajā 2014. gadā sievietes globāli ieņēma 11,7 procentus no vadītāju amatiem.

Jaunie cilvēki visā Eiropā vēlas 2025. gadā redzēt viedus, pieejamus un ar tehnoloģijām savienotus automobiļus. Viņiem ir ļoti svarīgi, lai viedas funkcijas un tehnoloģijas uzlabo ceļu satiksmes drošību.
Goodyear Dunlop Tires Europe jaunākā pētījuma, kas veikts kopā arThinkYoung, rezultāti norāda – lielākā daļa tūkstošgades paaudzes pārstāvju uzskata, ka nākamajos 10 gados pieejami automobiļi spēs sekot līdzi jaunākajām tehnoloģijām un tas būs autobūves nozares galvenais izaicinājums.
Pētījuma laikā  tika aptaujāti vairāk nekā 2500 augstskolu studentu no 12 valstīm. Respondenti apgūst zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslu un dizainu, kā arī matemātiku.

Volfsburga, 2015. gada 7. oktobris. Volkswagen AG sapulcē šodien par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Hanss Dīters Počs (64), kurš savus pienākumus sāks pildīt nekavējoties. Iepriekšējo Volkswagen Financial Services AG valdes priekšsēdētāju Franku Viteru (56) Uzraudzības padome ievēlēja Poča vietā par valdes locekli, kas atbildīgs par finansēm un kontroli.
Paziņojumā Uzraudzības padomes vārdā izpildkomitejas loceklis Dr. Volfgangs Porše teica: „Mēs sakām lielu paldies Poča kungam par to, ka viņš šajā grūtajā laikā piekrita uzņemties šo svarīgo uzdevumu. Poča kungam ir plašas zināšanas par visu Volkswagen koncernu un autoražošanas industriju kopumā, kā arī milzīga pieredze finanšu tirgos. Mēs …

Šobrīd ir izskanējušas dažādas versijas gan par iespējamiem pārkāpumiem Volkswagen grupas automobiļiem ar dīzeļa motoriem, gan par attiecīgo transportlīdzekļu modeļiem un to skaitu Latvijā.
CSDD vērš uzmanību, ka Eiropas institūcijās pašlaik tiek veiktas pārbaudes par iespējamajiem pārkāpumiem un vēl nav zināms, kādi būs lēmumi un kā tie attieksies uz Latvijā reģistrētajiem automobiļiem. Līdz ar to auto īpašniekiem nav nekādu šķēršļu, lai veiktu auto tehnisko apskati. Arī auto reģistrēšana nav ierobežota un šo darbību veikšanai nekādas papildus izziņas netiek pieprasītas.
Latvijā VW grupas automobiļi netiek ražoti, kā arī netiek veikti auto testi un …

„Visi ietekmētie transportlīdzekļi ir pilnīgi tehniski droši un izmantojami braukšanai. Problēma attiecas tikai uz piesārņojošo vielu emisijas rādītājiem. Mēs to atrisināsim. Protams, mēs uzņemamies pilnu atbildību un segsim nepieciešamo pasākumu izmaksas.
Tomēr šis process prasīs zināmu laiku apstākļu izpētei un tehnisku pasākumu veikšanai.
Šobrīd Eiropas Savienībā pieejamie Volkswagen grupas transportlīdzekļi ar EU 6 dīzeļdzinējiem atbilst likumu prasībām un vides standartiem. Iepriekš minētā programmatūra neietekmē automašīnu lietošanu, patēriņu vai emisijas. Ievērojama atšķirība starp stendpārbaudes rezultātiem un patiesajiem rādītājiem ir konstatēta tikai EA 189 tipa dzinējiem. Uzņēmums Volkswagen intensīvi īsteno tehniskus pasākumus, lai novērstu …

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atkārtoti vērsies pie Iekšlietu ministrijas Informācijas centra ar aicinājumu piešķirt apdrošinātājiem brīvu pieeju datiem no valsts informācijas sistēmas par autovadītāju soda uzskaites punktiem.
“Viens no soļiem, kas mūsuprāt varētu risināt pašreiz valdošo spriedzi uz Latvijas ceļiem, ir OCTA cenas diferencēšana apzinīgajiem un neapzinīgajiem autoīpašniekiem, polises aprēķinā izmantojot datus par autovadītāju soda uzskaites punktiem. Iespējams, ka tādējādi autoīpašnieki vairāk apzinātos iespējamos riskus un novērtētu situāciju uz ceļa, pirms veikt kādu nepārdomātu vai agresīvu manevru, un saprastu, ka viņa rīcības sekas var nebūt tikai soda nauda un punkti, bet …

Bija laiki, kad ugunsdzēšamais aparāts, atstarojošais trijstūris un aptieciņa bija teju vai galvenais iemesls tam, saņemt vai nesaņemt tehniskās apskates uzlīmi. Mūsdienās teorētiski šim komplektam būtu jābūt, taču praktiski tam pievērš mazu vai pat nekādu uzmanību. Un, ja reiz to nekontrolē, tad… Vai to vispār vajag?
Autodroms.lv nolēma uzdot šo jautājumu saviem lasītājiem. Atbildes biedē, bet nez kāpēc nepārsteidz. Lūk arī jums ļaujam iepazīties ar aptaujas rezultātiem. Varbūt kāds pēc šiem datiem apdomāsies un painteresēsies, kāpēc vispār šāds komplekts paredzēts?
5 procenti no aptaujas dalībniekiem uzskata, ka to visu staipīt līdzi ir …

Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināti grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz veikt vairākas izmaiņas VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) pakalpojumu cenrādī.
To paredz VSS izsludinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2013.gada 24.septembra noteikumos Nr.1000 “Valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” publisko maksas pakalpojumu cenrādis”.
Lai veicinātu Elektromobilitātēs attīstības plānā 2014. – 2016.gadam noteikto – elektromobilitātes attīstību Latvijā – elektrotransportlīdzekļu lietotājus rosina atbrīvot no maksas par reģistrācijas pakalpojumiem pirmreizējā reģistrācijā.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu CSDD veic komercpārvadājumus veicošo transportlīdzekļu tehnisko kontroli uz ceļiem, par kuras veikšanu netiek iekasēta maksa par pakalpojumu, tomēr šāds …

Snapshots socioloģiskais pētījums, kas analizē Latvijas autovadītāju auto vērtības, īpašību un auto personības uztveri, atklāj, ka 47% Latvijas autovadītāju automašīna ir arī personības izpausmes sastāvdaļa, bet jaunāku cilvēku mērķa grupā vecumā līdz 29 gadiem auto par savas personības papildinājumu atzīst vairāk nekā puse (53%) vadītāju. BIGBANK pētījums parāda, ka vairāk nekā pusei (55%) Latvijas autovadītāju auto ir kas vairāk nekā pārvietošanās līdzeklis, kā arī 56% respondentu uzskata, ka braukšana ar auto ir baudījums, bet pārliecinošam vairākumam jeb 86% vadītāju ir svarīgi, lai pārvietošanās ar auto sagādātu prieku.
Turklāt Latvijā braukšanas baudījumu …

Ja esam godīgi, tad nākas atdzīt, ka Latvijā ir diezgan nekulturāli autovadītāji. Taču vismaz no vienas sērgas mēs esam izsprukuši. Maskavā aizvakar policija organizēja līdz šim nebijuša vēriena reidu, pārbaudot vairāk kā 10 tūkstošus autovadītāju vienas nakts laikā. Liksim pie malas satiksmes noteikumus. Šoreiz galvenais akcents bija ieroči.
Tiesībsargi atsavinājuši no autovadītājiem prāvu kaudzi it kā nevainīgu pašaizsardzības līdzekļu! Tajā skaitā pie autovadītājiem tika atrasti astoņpadsmit šaujamieroči, 183 dunči un 312 beisbola nūjas!
Protams, arī ar satiksmes noteikumiem viss nebūt nav bijis labi. Vairāk kā 150 vadītāji bijuši alkohola reibumā, Pusotrs simts …

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas autobraucēju vismaz reizēm iztēlojas, kāda varētu būt viņu nākamā automašīna, bet katrs trešais (37%) to dara bieži
BIGBANK īstenotais Snapshots socioloģiskais pētījums, kas analizē Latvijas autovadītāju auto vērtības, īpašību un auto personības uztveri, atklāj, ka, ja Latvijas autobraucēji varētu izvēlēties jebkādu lietotu auto braukšanai pa Latvijas ceļiem, priekšroka tiktu dota Audi, Volkswagen un BMW, kurus izvēlētos attiecīgi 22%, 18% un 14% autovadītāju. Šīm markām sekotu Volvo (11%), Toyota (10%), Mercedes (7%), Nissan (5%), Opel (4%) un Lexus (3%). Jāatzīmē, ka sievietes trešajā vietā ierindotu Volvo, nevis …

Finanšu ministrija ceļu remontiem Ministru kabinetam piedāvā vēl vairāk samazināt jau tā knapo valsts finansējumu, lai gan gan būtu jārīkojas tieši pretēji. It īpaši laikā, kad viena no prioritātēm ir valsts iekšējā drošība, kvalitatīvs un drošs ceļu tīklojums visā valsts teritorijā ir viens no iekšējās drošības stūrakmeņiem.
Ja valsts galvenie ceļi, pateicoties Eiropas naudai, šogad lielākoties būs sakārtoti, tad reģionālajiem un vietējiem ceļiem un tiltiem bez budžeta finansējuma nākotne ir drūma. Pašlaik tikai 51 procents no reģionālajiem autoceļiem jeb 2304 kilometri ir kādreiz asfaltēti, bet tagad nonākuši sabrukšanas stāvoklī, nemaz nerunājot …

Tiem, kam šķiet, ka Latvijas ceļi nav ideāli labā stāvoklī, nāksies vēl labu laiku samierināties, ka izmaiņas tik drīz šajā jomā nesagaidīsim. Centrālie ceļi gan ir pietiekami labā stāvoklī, lai satiksmes negadījumos galveno vainu uzveltu tiem. Visticamāk, Latvijas autobraucēju kultūras līmenis vēl nav gatavs ātrgaitas ceļiem.
“Vietējās nozīmes ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem, tajos liegts ieguldīt Eiropas Savienības fondu finansējumu. Diemžēl uz doto brīdi finansējuma deficīts vietējās nozīmes ceļiem jau ir 690 miljoni eiro. Šos līdzekļus vajadzēja ieguldīt ceļu tīklā, lai saglabātu to labā stāvoklī, …

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati par šī gada pirmo pusgadu liecina, ka par 23,6%, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, pieaugušas OCTA atlīdzību izmaksas. Tas skaidrojams gan ar zaudējumu pieteikumu skaita palielināšanos, gan nemateriālo zaudējumu apjoma pieaugumu. Lai arī šajā pusgadā par vairāk nekā 0,53 miljoniem EUR palielinājies nopelnīto prēmiju apmērs, tomēr OCTA tirgus kopumā 2015. gada 6 mēnešus noslēdza ar 2,93 miljonu EUR zaudējumiem.
Šā gada 6 mēnešos apdrošināšanas sabiedrībās un LTAB iesniegti kopā 20 122 zaudējumu pieteikumi, kas ir par 2427 jeb 12% vairāk nekā 2014. gada …

Ar stacionārajiem fotoradariem aprīkotajos ceļu posmos ārpus apdzīvotām vietām pēdējā pusgadā nav bojā gājušo, savukārt ceļu satiksmes negadījumu skaits vidēji samazinājies par 67 procentiem, bet cietušo – par 44 procentiem.
Tie ir dati, salīdzinot ar laiku, kad mērierīces nebija uzstādītas. Piemēram, pie Garciema un uz Daugavpils šosejas negadījumi un cietušie nav reģistrēti vispār!
Uz Jelgavas šosejas, ap divu līmeņu satiksmes mezglu ar autoceļu Salaspils – Babīte negadījumi samazinājušies teju uz pusi jeb par 49 procentiem.
Līdzīga situācija ir uz tās pašas Jelgavas šosejas, bet pie Ozolniekiem un ap radaru, kas atrodas uz autoceļa Tīnūžu …

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja veiktajā autovadītāju aptaujā noskaidrots, ka 58 procenti respondentu savlaicīgi plāno OCTA iegādi, bet 39 procenti par OCTA polises iegādi atceras tikai tad, kad par tās termiņa beigām saņem atgādinājumu no apdrošinātāja.
Kā galveno kritēriju OCTA polises izvēlei no konkrēta apdrošinātāja autovadītāji min tās cenu un tikai nedaudz vairāk nekā 11procenti norāda, OCTA iegādājas, jo kopā ar polisi saņem dažādus papildus servisus.
Aptaujā, kura tika veikta jūlija sākumā, tika apzināti 310 autovadītāji no visas Latvijas. Tā mērķis bija noskaidrot galvenos OCTA iegādes paradumus – kur autoīpašnieki visbiežāk iegādājas OCTA, …

Lai gan šāds eksperiments patiešām noticis un minētās markas modelis palicis bez bremzēm divu IT speciālistu attālinātas rīcības rezultātā, šis fakts varētu radīt bažas Eiropas Jeep faniem, tāpēc ar prieku paziņojam, ka konkrētais gadījums atgadījies Amerikā un ar Amerikas tirgum domātu Jeep Cherokee. Eksperimentu veicis izdevums Wired, kas arī pieder dižajai Amerikas mediju saimei.
Tas patiešām iepriecina, jo kāda gan mums daļa par to, kas notiek citviet pasaulē. Līdz ar to Eiropā un arī Latvijā nopērkamajiem Jeep Cherokee konkrēti šāds kiberuzbrukums nav iespējams un ar to varam lepoties.
Lai kliedētu bažas, ar …

Cik stundu Latvijā jāstrādā, lai nopelnītu degvielu 100 kilometru braucienam? Sludinājumu portāla LATAUTO.lv speciālisti aprēķinājuši, ka latvietim, kas saņem vidējo algu, jāstrādā 2,5 stundas, lai nopelnītu naudu 100 kilometru braucienam, kas ilgst nedaudz vairāk par stundu.
Vidējā alga Latvijā ir 557 eiro, bet dīzeļdegvielas cena – 1,11 eiro litrā. Vēloties veikt 100 kilometrus attālumu ar automašīnu, kam nepieciešami 7 litri dīzeļdegvielas, latvietim jānopelna 7,70 eiro. Piemēram, Dānijā vidējā alga, atskaitot nodokļus, šobrīd sasniedz 3122 eiro. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā Latvijā, bet litrs dīzeļdegvielas Dānijā ir tikai par 0,18 …

Negribās nedēļu sākt ar skumjām domām, taču citu vienkārši nav. Nav kur rasties, jo paši izvalbītām acīm meklējam sev galu un tad pasniedzam to kā sensāciju. Seši noslīkuši cilvēki vienā dienā, divi bojāgājušie Latvijas ceļos, gandrīz divi desmiti alkohola reibumā pie auto stūres un pāris simti policistu izrakstīti protokoli par ātruma pārsniegšanu. Vismaz divtik vēl fotoradaru fiksētās ģīmetnes…
Un smieklīgākais, ka vainīgi ir visi, izņemot mēs paši. Ceļu inženieri uzbūvējuši pārāk taisnu, pārāk šauru, pārāk vienmuļu ceļu. Pie Ineša ezera kaķpēdīņu grāvja neviens nav uzbūvējis glābšanas staciju. Neviens nav skrējis ar …

Kurš gan jaunības gados nav sapņojis par mega jaudīgu auto, kurš atšķiras no visiem pārējiem, kurš traucas kā bulta un, uz kuru skatoties, visus pārējos pārņem balta skaudība! Diemžēl, lielākoties šie sapņi aprobežojās ar kādu uzlīmi, kādu krāsainu diodīti, debili sarkanām “eņģeļacīm” vai kaut ko līdzīgu, kas nopērkams internetā par pāris eiro.
Diemžēl pat pašmāju izstādē, kur izlikti kopējai apbrīnai pašmāju tūneru darbi, lielākoties akcents likts uz spilgtām un ne vienmēr gaumīgām krāsām, vinila plēvi un LED spuldzītēm. Bet īsts autobūves šedevrs nav tikai dizains.
Varbūt šīs dažas minūtes kādam liks uzdrīkstēties …