Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons

Ir sācies Pasaules čempionāts hokejā un neiztrūkstošs allaž ir bijis ŠKODA logo spēles laukuma vidū. Baudot lielo hokeja drudzi, ielūkosimies Čehijas lepnumā –ŠKODA vēsturē.

Divu Vaclavu stāsts

Vārdabrāļi Vaclavs Laurins un Vaclavs Klements Bohēmijā, kas tolaik ietilpa Austroungārijas sastāvā, dibināja savu uzņēmumu. Pilsētiņā Mlada Boleslav 1895. gadā viņi sāka ražot velosipēdus SLAVIA, bet vēlāk arī motociklus. Tā bija viena no pirmajām Austrumeiropas motociklu ražotnēm. Pirms motociklu ražošanas sākšanas Vaclavu pāris iegādājās Francijas ražotāja “Werner Brothers” motociklu. Laurina un Klementa pirmais motocikls, kam dzinēju montēja uz stūres un priekšējie riteņi bija dzenošie, sanāca nedrošs un bīstams. Laurins, vizinoties ar to, zaudēja priekšzobu. Tad tika nolemts konstruēt drošāku motociklu, apbūvējot to apkārt dzinējam, un lūgt padomu vācu aizdedzes speciālistam Robertam Bošam (Robert Bosch) par citādāku elektromagnētisko sistēmu.

Jaunais SLAVIA motocikls parādījās 1899. gadā, bet mēģinājums būvēt automobiļus notika jau 1901. gadā, kad tapa četru riteņu braucamais ar divu cilindru motoru un mezgliem no motocikla. To ražoja līdz 1905. gadam, kad notika LAURIN & KLEMENT īstā debija uz autobūves skatuves ar modeļiem A (Voiturette A) un B, kuru jauda bija 7 un 9 zirgspēki. Modelim A ar divvietīgo, vaļējo virsbūvi uzstādīja V2 ūdens dzesēšanas motoru, triju pakāpju pārnesumu kārbu, trumuļu bremzes uz aizmugurējiem riteņiem. Spēkratam bija lonžeronu rāmis un puseliptisko atsperu piekare, bet maksimālais ātrums bija 45 km/h.

Vēlākajos modeļos izmantoja 4, 6 un 8 cilindru motorus. 1907. gadā parādījās modelis FF ar astoņu cilindru spēka agregātu un 45 ZS jaudu. Parīzes auto  izstādē šo spēkratu nosauca par īstu inženieru mākslas pērli. Pēc tam LAURIN & KLEMENT paplašināja ražošanu, klāstā iekļaujot kravas automobiļus un autobusus. Uzņēmumam bija pārstāvniecības vairākās pasaules valstīs un panākumi auto sacensībās. No 1913. gada firma sāka ražot bezvārstu Naita (Knight) motorus. Gāzu sadales mehānismā šiem motoriem izmantoja plūsmdali. Ieplūdes un izplūdes čaulas ar iegriezumiem pārvietojās pa cilindru asi. Čaulas savienoja degkameru ar ieplūdes vai izplūdes kolektoriem. Čaulas darbināja kloķa-klaņa mehānisms, kas bija savienots ar sadales vārpstu. LAURIN & CLEMENT plašajā klasiskās konstrukcijas dzinēju gammā ar darba tilpumu līdz 3,8 litriem klāt nāca bezvārstu 3,3 un 4,7 litru motori.

1925. gadā ieroču fabrikas īpašnieks Karls Lovenšteins (Karl Lovenstein) iegādājās uzņēmumu LAURIN & KLEMENT un iekļāva to lielajā mašīnbūves koncernā ŠKODA.

Šaujam un braucam

ŠKODA bija viens no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Austroungārijas impērijā. 1869. gadā Emīls Škoda nopirka metāla apstrādes rūpnīcu, kur tika ražoti ieroči, dažādi dzinēji un aprīkojums kuģiem, cukura rūpnīcu un alus darītavu iekārtas. 1899. gadā uzņēmums kļuva par publisku akciju sabiedrību. Pēc Pirmā pasaules kara galvenā rūpnīca nonāca Čehijas teritorijā. Automobiļu ražošana sākās 1922. gadā ar vilcēju un tvaika kravas mašīnu izgatavošanu pēc angļu firmas “Sentinel” licences, bet pirmais vieglais auto tika izgatavots 1924. gadā. Mašīna bija HISPANO- SUIZA H-6 kopija. Divdesmito gadu vidū ŠKODA uzņēmumā tiek iekļauti vairāki automobiļu ražotāji. Pēc firmas LAURIN & KLEMENT iegādes kādu laiku turpinājās spēkratu ražošana ar šo zīmolu. Piemēram, tādi modeļi kā LAURIN & KLEMENT 110 un 120 ar četru cilindru motoriem. ŠKODA 360 ar četru cilindru motoru parādījās 1926. gadā, un tai sekoja sešu cilindru ŠKODA 6P. 1929. gadā LAURIN & KLEMENT marka beidza pastāvēt.

Vieglais un salīdzinoši lētais modelis ŠKODA 420 parādījās 1933. gadā un guva lielu atzinību. Tam bija centrālsijas, cauruļveida rāmis un četru cilindru dzinējs. Par šā spēkrata pēcteci kļuva modelis POPULAR ar augšvārstu dzinēju un jaudīgāks modelis RAPID, kas vēlāk arī tika pie augšvārstu motora. Vidējo klasi pārstāvēja ŠKODA FAVORIT 430 ar 1,8 litru četru cilindru motoru, bet prestižā sērija SUPERB dižojās ar sešu cilindru spēka agregātiem. Bija arī SUPERB 4000 ar astoņu cilindru motoru.

Otrā pasaules kara sākumā rūpnīcas pārorientējās kara vajadzību apkalpošanai. Tika ražoti tanki LT 35 un LT 38, bet pēc Otrā pasaules kara ŠKODA kļuva pazīstama kā masu automobiļu ražotājs. Protams, nevar aizmirst arī ŠKODA trolejbusus, kas PSRS iedzīvotājiem kļuva pazīstami no 1962. gada. Sākumā devītais, bet vēlāk četrpadsmitais trolejbusa modelis. Atgriežoties pie auto būves, jāsaka, ka īpaši populāri kļuva sērijas 440 spēkrati, kas pazīstami kā ŠKODA SPARTAK. Piecdesmitajos gados to nomainīja modeļi OCTAVIA un FELICIA ar četru cilindru, augšvārstu dzinējiem. 1959. gadā sāka celt jaunu ŠKODA rūpnīcu, kas vēlāk kļuva par lielāko industriālo kompleksu sociālistiskajā Čehoslovākijā. Šeit izlaida tādas modeļu saimes kā 1000 MB un 1100 MB ar aizmugurē novietotiem dzinējiem. 1969. gadā rūpnīca atzīmēja miljonā auto izlaišanu. Septiņdesmitajos gados nāca jauna mašīnu saime ar aizmugurē novietotu motoru ŠKODA 100. Tajā ietilpa modeļi 100, 105, 110, 120 un 130 ar sedana, kupejas, universāla un kabrioleta virsbūvi un 1,0-1,3 litru dzinējiem. Šīs sērijas sporta varianti ieguva nosaukumu RAPID. RAC rallijā savā klasē tika gūtas uzvaras 17 gadus pēc kārtas. Visu šo auto ražošana turpinājās līdz 1987. gadam, kad debitēja priekšpiedziņas piecu durvju ŠKODA FAVORIT. Tam bija četru cilindru dzinējs un slavenās itāļu firmas “Bertone” veidota virsbūve. Valstī sākās reformu laiks, un ŠKODA uzņēmumam nācās pielāgoties jaunajiem apstākļiem. 1990. gadā sākās tuvināšanās ar koncernu “Volkswagen”. Vācieši uzvarēja franču auto ražotāju RENAULT, kam arī bija savi plāni attiecībā uz ŠKODA. RENAULT zaudēja, jo nevēlējās Čehijā ražot dārgos modeļus, bet tikai pilsētas RENAULT TWINGO. Drīzumā ŠKODA kļuva par “Volkswagen AG” meitas uzņēmumu, un 1994. gada oktobrī dzima kopdarbs ar “Volkswagen” – uz modeļa FAVORIT bāzes veidotā ŠKODA FELICIA. Kopā ar agrāko 1,3 litru motoru dzinēju paletē nāca klāt divi motori no “Volkswagen” – benzīna motors ar tiešo degvielas iesmidzināšanu un dīzeļdzinējs. Modeļa FELICIA kravas-pasažieru variants saucās FORMAN.

1996. gada septembrī parādījās vidējās klases ŠKODA OCTAVIA, un ar šo modeli ŠKODA atgriezās galveno Eiropas autobūvētāju saimē. OCTAVIA tapa uz vienas šasijas ar tādiem auto kā AUDI A3, VW GOLF 4 un SEAT LEON/TOLEDO. Kopš 2004. gada ražošanā ir otrā OCTAVIA paaudze. Indijā to pazīst ar nosaukumu LAURA. 2006. gada rudenī parādījās OCTAVIA bezceļu versija ar nosaukumu SCOUT Te attālums no zemes būs 40 mm lielāks nekā standarta versijām. Modelis FABIA, līdz 2005. gadam, ražotāja vārdā, cīnījās pasaules rallija čempionātā.

Savukārt ielas automobiļu frontē dzimuši jauni cīnītāji, tādi kā jaunā FABIA, kas līdzīga interesantajam ROOMSTER un tapis arī konceptuālas modelis JOYSTER. Šī trīs durvju, kompaktā mašīna īpaši domāta jauniešiem.

ŠKODA spārnotā bulta ir asa un uz visdažādākajiem auto braucējiem notēmēta.