Cik ekoloģisks īstenībā ir elektroautomobilis JEB Kas notiek mēness tajā pusē?
“Ekoloģiski domāt” mūsdienās ir vienlīdzības zīme ar “iegādāties elektroautomobili”. Velosipēdus liksim pie malas, jo kā transports tas vēl ilgi nespēs kalpot. Vismaz pie mums noteikti. Drīzāk kā labklājības simbols, modes kliedziens, izrādīšanās paņēmiens vai tēlošanās instruments.
Šīs pārdomas pilnīgi noteikti nav mēģinājums atrunāt no ieplānotā pirkuma. Drīzāk gan aicinājums uz diskusiju. Aicinājums elektroautomobiļiem tuvu stāvošajiem izteikt argumentētu noliegumu parasta patērētāja aizdomām.
Vai kāds kādreiz ir redzējis lielveikalā konteineru, kurā tiek vākti dīzeļautomobiļu kvēpu filtri? Degvielas filtri? Kvēlsveces? Rezonatori un tukšas degvielas kannas? Taču akumulatoru un bateriju savākšanas punkti ir uz katra stūra. Tātad, viena nieka AA tipa baterija jeb parastais pirkstiņš ir dabai kaitīgāks par visu iekšdedzes dzinēju kopā ņemot? Visas augstāk minētās tradicionālās orientācijas automobiļa detaļas nonāk metāllūžņos par 100 eiro tonnā. AA tipa baterija – pārstrādes rūpnīcā. Un pārstrādes process nebūt nav lēta izprieca!
Citāts no šā rīta preses relīzes:
“Noslēdzies “Zaļā josta” rīkoto otrreizējo izejvielu vākšanas konkurss “Tīrai Latvijai!”, kura ietvaros mācību gada garumā skolēni pārstrādei vāca izlietotas baterijas un savu mūžu nokalpojušas elektroiekārtas. Savācot 27,8 tonnas bateriju un 178,4 tonnas nolietotu elektroiekārtu, ar bērnu palīdzību izdevies pasargāt vidi no piesārņojuma ar smagajiem metāliem, novērst skābju un bīstamu ķīmisko savienojumu nokļūšanu gruntsūdeņos, kā arī pasargāt iedzīvotājus no kancerogēnu vielu un indīgu ķīmisko savienojumu uzkrāšanās organismā, kas izraisa nopietnas saslimšanas.
Izlietotas baterijas un nolietotas elektroiekārtas ir videi kaitīgi atkritumi. To sastāvā esošās ķīmiskās vielas un to savienojumi, smagie metāli, skābes un indīgas gāzes, nonākot vidē, nopietni apdraud cilvēku veselību. Lai arī iedzīvotāju izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ar katru gadu pieaug, tomēr “Zaļā josta” regulāri saskaras ar cilvēku bezatbildīgu rīcību, izmetot šos bīstamos atkritumus tam nepiemērotās vietās. Īpašs posts tiek nodarīts, cenšoties nelegāli utilizēt elektroiekārtu atkritumus, izmetot tos dabā, kur, ārējās vides ietekmē, to korpusi sāk korodēt un sastāvā esošās kaitīgās vielas nonāk vidē, radot draudus cilvēka veselībai – smagas saindēšanās, onkoloģiskas saslimšanas, pat neauglību.”
Lieliski, ka ir tāda Zaļā josta, kas rīko šādas kampaņas un rūpējās par mūsu veselību un pat dzīvību! Un tomēr… Nekur nav stāstīts, cik tonnas pārstrādei nodoti iekšdedzes dzinēju bloki un kādas slimības var rasties no sētmalē aprakta izpūtēja. Varbūt iekšdedzes dzinējs nemaz nav tik ekoloģiski bīstams, bet elektromobiļi nav planētas glābēji?
28 tonnas savāktu bateriju ir milzu ieguldījums Zemes izdzīvošanā. Tas ir grūti noliedzams fakts. Bet 28 tonnas bateriju ir nepilnu 100 elektroautomobiļu akumulatori. Un ātrāk vai vēlāk šos automobiļus sāks jaukt detaļām, tie rūsēs sētmalēs un… skolēni tos nespēs aizstiept uz nodošanas punktu!
Varbūt dabas draugi, ekologi, vides sargi, deputāti, auto ražotāji varētu populārzinātniski izskaidrot tehnoloģiski atpalikušajiem, kur tieši slēpjas elektroautomobiļu zaļā domāšana? Kā tiek ražota elektrība, ar ko uzlādēt ekoloģiskos transporta līdzekļus? Vai tonna zemē izlijusi nafta ir ekvivalents no ierindas izgājušam elektrostacijas reaktoram?
Komentāri: