Cita vabole- HANOMAG
Kristiāns Andersons
Katru gadu augustā notiek seno spēkratu salidojums ar nosaukumu ‘’Rīga Retro’’.
Vienā no šiem pasākumiem manu uzmanību piesaistīja ķiršu sarkanais HANOMAG.
Spēkrata nosaukuma atšifrējums ir Hannoverische Maschinenbau AG. Hannoveres uzņēmums tika dibināts tālajā 1835. gadā un ražoja lokomotīves.
Pirmais mēģinājums apgūt, dzelzceļam blakus esošo, šoseju notika 1905. gadā ar tvaika kravas mašīnām nopērkot licenci no kompānijas Krupp. Savukārt vieglais auto HANOMAG 2 /10PS sekoja 1925. gadā.
Auto bija ļoti vienkāršs ar aizmugurē novietotu, viena cilindra , 0,5 litru motoru un jaudu 10 zs. Iedarbināt ūdensdzeses dzinēju varēja ar sviru starp sēdekļiem. Spēkratam uzstādīja trīs pakāpju pārnesumu kārbu. Tauta, lētajam un līdz ar to populārajam transporta līdzeklim ,ar 10 zs jaudu, deva iesauku Kommissbrod – karavīra maize. Mašīnai varēja būt gan kupejas, gan kabrioleta virsbūve. Maksimālais ātrums 64 km/h.
Trīspadsmit gadus vēlāk ( 1938. gadā) dzima Hannoveriešu tautas auto, vabole HANOMAG 1,3.
Auto virsbūvi, ar nosaukumu ‘’Autobāņu kurjers’’, veidoja amerikāņu uzņēmuma Amby Badd vācu nodaļa. Pludlīnijas virsbūves forma gan modīgi izskatījās, gan ļāva minimizēt pretvēja ietekmi.
Vidējais degvielas patēriņš bija 9,5 litri. Auto uzstādīja četru cilindru rindas motoru ar jaudu 32 zs.
Centralizētā eļļošanas sistēma apkalpoja 65 punktus un visām pārējām detaļām tika izmantota tāda pati eļļa kā dzinējam.
HANOMAG kļuva par vienu no pirmajiem vācu automobiļiem, kuram uzstādīja 12 voltu elektroiekārtu. Protams , varēja ieslēgt arī aizmugurējā numura apgaismojumu. Vēl viena interesanta lieta, ka aizmugures numura zīme nebija no metāla. Numuru rakstīja ar melnu krāsu uz baltas stikla plāksnes, kas tumsā skaidri izgaismojās.
Bija iespējama arī ciparu slēdzene uz stūres kolonnas. Ja nezināji četru ciparu skaitli, uz priekšu netikt.
Lai atvieglotu degvielas uzpildi , apkārt benzīna tvertnes atverei bija piltuve, caur kuru katra lāse nonāca bākā.
HANOMAG 1,3 ražoja līdz 1941. gadam.
Sava vabole bija gan itāļiem, gan PSRS dzīvojošajiem , gan vāciešiem. Kad tās aizlidoja nāca kantainu braucamo laiks.
Auto dizaineru šodienas uzdevums ir radīt pievilcīgu, tautas hibrīdauto, bet mēs tikmēr gaidīsim nākamo salidojumu, lai iedvesmotos jaunam stāstam.
Visas leģendārās vanoles ir ieguvušas pēcnācējus, tikai PSRS apaļais zapiņš ne. Žēl, 60. gados tas ne ar ko neatpalika no citām vabolēm, tikai krievi paši to nenovērtēja un uztaisījagaro mēslu ar ausīm. Vēlāk pat tās izzuda. Tagad ZAZ ražo kaut kādas korejiešu (laikam) kopijas un ir nedomā par savas dizaina pērles atjaunošanu.
Komentāri: