Ekskluzīvais melnītis no Itālijas , kurš kādreiz vizinājis Nīderlandes princi Bernhardu! Stāsts par Ferrari 250 GT Coupe Speciale!
Nesen kolēģis Gints ziņoja, ka Ford Escort RS Turbo, kurš piederējis princesei Diānai ir pārdots izsolē par ievērojamu summu. Nolēmu sekot sava galvenā redaktora piemēram un sameklēt kādu karalisku vēsturisko spēkratu. Bildēs ir redzams Ferrari 250 GT Speciale Coupe, kurš uzbūvēts 1957. gadā un virsbūves autori ir Pininfarina. Spēkrats ar šasijas numuru 0725GT tapis speciāli Viņa Karaliskajai Augstībai Nīderlandes princim Bernhardam. Virsbūvju ateljē Pininfarina radījuši arī modeļus 400 un 410 Superamerica, ar kuriem šai mašīnai ir kopīgas stila detaļas.
Princim Bernhardam draugos bija Enco Ferrari un viņi labprāt apsprieduši auto lietas pie pusdienu galda, kad Bernhards ciemojās Maranello. Reizēm viņiem pievienojās arī Serhio Pinin Farina. Princis Bernhards pats devās uz Turīnu, lai kontrolētu darbu gaitu pie savas mašīnas un izvēlētos krāsu. Šis bija jau ceturtais Ferrari automobilis Bernharda garāžā. Viņa atzinību Ferrari marka izpelnījās sākot ar 212. sērijas mašīnu iegādi divos eksemplāros.
Mašīnas ekskluzivitāte slēpjas tajā, ka tikai desmit Ferrari 250 GT šasijas rotā Pininfarina virsbūve. Savukārt no tām desmit vien divas ir Coupe Speciale. Otrs auto ar šasijas numuru 0751GT tika princesei Liliānai no Beļģijas.
Mašīnas Tipo 508 šasiju uz Pininfarina rūpnīcu nogādāja 1957. gada jūlijā, bet oktobrī Maranello braucamais tika pabeigts. Melnās mašīnas interjeram izvēlējās zaļo krāsu. Princis Bernhards par auto samaksāja 3,575 miljonus liru. Auto uzstādīts V12 motors Type 128 MMC. Dzinējam ir palielināts cilindra diametrs līdz 75 milimetriem. Pieauga spēka agregāta darba tilpums līdz 3117 kubikcentimetriem un jauda bija no 240 līdz 260 zs. Pārnesumu kārba ir četru pakāpju manuālā.
Jau 1961. gada martā auto pārdeva holandiešu rūpniekam un sacīkšu braucējam amatierim Andrē Drīsam van der Lofam ( Andre Dries van der Lof). Pie viņa mašīna bija līdz 1969. gada februārim. Tad to iegādājās uzņēmums no Filadelfijas Kirk F. White’s Auto Enterprises. Tobrīd Ferrari nobraukums bija apaļi 100 000 km. Pēc tam mašīna nonāca Karla Brosa ( Carl Bross) rokās, kurš bija juvelieris no Detroitas. Mašīna bijusi arī Džona Delamatera ( John Delamater) Ferrari kolekcijā. Tieši Delamatera kungs ir vainojams pie tā, ka bildēs mēs redzam brūnu ādas salonu. Auto ārpusi viņš bija nokrāsojis bordo krāsā. Gadiem ritot kupeja pabija vēl dažu amerikāņu garāžās. Redzams, ka laika gaitā auto atguvis melno krāsu un transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīme AA -13 no prinča Bernharda laikiem ir vietā.
Kristiāns Andersons
Komentāri: