Elektriskais automobilis no Francijas ar vācisku nosaukumu! Ieskats Krieger markas vēsturē!
Kā jau solīju, rakstot par elektrisko spēkratu uzlādes staciju vēsturi, šodien aplūkosim Francijā tapušo Krieger Electric Brougham. Automobilis būvēts 1904. gadā. Uz priekšu to dzina divi četru polu Postel -Vinay elektromotori. Dzinējus baro divdesmit 193 ampērstundu elementi. Ar pilnu uzlādi varēja nobraukt ap 50 jūdzēm. Trumuļa tipa kontrolieris nodrošināja septiņus braukšanas ātrumus uz priekšu. Ir arī brīvgaitas, reģeneratīvās atpakaļgaitas un avārijas bremzēšanas pozīcijas. Transportlīdzekļa pilna masa ir aptuveni divas tonnas. Maksimālais ātrums ir 18- 20 jūdzes stundā.
Pirms Krieger ražotne saucās Compagnie Parisienne des Voitures Electriques un atradās Kurbevuā pilsētā. Tālajā 1894. gadā Luī Antuāns Krīgers ( Louis Antonie Krieger 1868- 1951) sāka projektēt un ražot elektriskos automobiļus. Viņš Parīzē sāka būvēt elektriskos bezzirga ratus un tiem bija bremžu enerģijas rekuperācijas sistēma. Tā ļāva ietaupīt akumulatoru enerģiju.
Līdz 1898. gadam jau tapa Brougham, Landaulet un Electrolette spēkrati. Pienākot 1901. gadam izlaisto elektroauto skaits sasniedza 43 mašīnas, bet gadu vēlāk jau saražoja 65 automobiļus. Tika strādāts arī pie sacīkšu mašīnām. Piemēram, 1900. gada ‘’Powerful’’ spēkrata.
Electrolette bija divu cilvēku transporta līdzeklis. Tāpat kā foto redzamajam Krieger Electric Brougham, pie katra priekšējā riteņa uzstādīja elektrisko motoru ar 3 zs jaudu. Zobrats saslēdzas ar lielo zobratu, kas ir piestiprināts pie riteņa. Zobrati ir apvalkoti, lai katrs ritenis griežas neatkarīgi izmantojot savu motoru. Fulmen akumulatori bija 800 mārciņas smagi un atradās kastē zem auto un tos varēja viegli izbīdīt. Pēc Krieger domām ar vienu uzlādi vajadzēja nobraukt 65 jūdzes. Electrolette automobilis svēra 1700 mārciņas un uz līdzena ceļa varēja attīstīt 21 jūdzi stundā lielu ātrumu, bet uz vidēji grumbuļaina ceļa tas attīstīja 12 līdz 15 jūdzes stundā lielu ātrumu.
Hibrīda elektrisko transporta līdzekli Krieger izgatavoja 1903. gadā. Tam bija priekšējo riteņu piedziņa, stūres pastiprinātājs un benzīna dzinējs, kas papildināja akumulatoru komplektu.
Krieger turpināja ražot elektriskos spēkratus līdz 1909. gadam. Ir daži pierādījumi, ka Krīgers turpināja nodarboties ar dizainu un sadarbojās ar citiem ieskaitot zem Electrolette nosaukuma.
Krieger izklausījās vācisks? Nākamreiz pastāstīšu par īstu vācu elektroauto Slaby- Behringer.
Kristiāns Andersons
Komentāri: