Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Jau sen, rakstot rubrikai zvaigžņu auto par Jurija Gagārina spēkratiem (https://www.autodroms.lv/kosmonauta-zemes-pavadoni/) , man radās doma apskatīt franču zīmola Matra vēsturi.
Tālajā 1941. gadā tika dibināta aviācijas rūpniecības kompānija Mechanique Aviation Traction ( Matra), kura darbojās aviācijas konsorcija CAPRA ietvaros. Gadu vēlāk jau viss konsorcijs saucās Matra. Pēc kara ražoja vadāmās raķetes un avio- kosmisko aprīkojumu.
Arī telekomunikācijas uzņēmumam nav sveša lieta. Savukārt pievēršanās, mūs interesējošajiem, automobiļiem notika sešdesmito gadu sākumā. Tad pie Matra atnāca maza uzņēmuma Rene Bonnet pārstāvji ar lūgumu izgatavot plastikāta virsbūves vienkāršai, bet simpātiskai, sporta mašīnītei Bonnet Djet. Savu ražotni Renē Bonē organizēja pēc šķiršanās no kompanjona Šarla Doiča ar kuru kopā tika būvēti sporta un sacīkšu automobiļi D.B.
1964. gada beigās Bonē uzņēmums bankrotēja un to nopirka aero-kosmiskais partneris. Automobiļu atzaru uzņēmumā sāka vadīt Žans Luks Lagarders un iespējams, ka tieši viņam arī radās ideja, ka nepieciešams veikt darījumu un ražot automobiļus. Šis vīrs bija vadošā amatā Matra uzņēmumā un autosporta entuziasts. Turpmākie automobiļu projekti radās pateicoties tieši viņam. Dibināja uzņēmumu Matra Sports, kur uzsāka ražot nedaudz mainītu Bonnet Djet automobili.
Modelis Djet5, kuru vēlāk pārsauca par Jet5 bija sadarbības auglis ar Gordini, kuru pazīstam kā Renault sporta ateljē. Matra vieglajai ( svars tikai 590 kg) kupejai uzstādīja Renault 8 motoru ar darba tilpumu 1,1 litrs. Spēka agregātu novietoja gareniski, pirms aizmugurējās ass un tā jauda bija 80 vai 95 zs. Pat ar vājāko motoru spēkrats spēja attīstīt 174 km/h ātrumu un ieskrējiens no 0 līdz 100 km/h notika desmit sekundēs. Mašīna izrādījās ekonomiska un vienīgais pie kā varēja piekasīties īpašnieki bija Renault motora troksnis.
Īstenībā jau sacīkstēm pirktam auto ir jārūc un tas ir nosacīts trūkums.
Sešdesmito gadu vidū sacīkšu trasēs parādījās Formula 2 un 3 mašīnas ar Matra vārdu.
Ar valdības subsīdijām un naftas giganta Elf atbalstu, 1968. gadā radīja Formula1 spēkratu. Par panākumiem F1 gādāja Džekijs Stjuarts.
Matra izstrādātais V12 motors noderēja arī sporta prototipu sacīkstēs, kur rūpnīcas komanda trīs reizes triumfēja Lemānā ( 1972., 73. un 74. gados). 1967. gadā tapa jauna rūpnīca Romorantenē. Togad Ženēvas auto izstādē stādīja priekšā pirmo, pašu izstrādāto modeli M530A. To izstrādāja Filips Gedons, kurš vēlāk ieņēma firmas vadītāja un prezidenta amatu.
Toreiz auto īpatnējo dizainu nepieņēma, bet tagad kolekcionāri medī ekstravaganto kupeju ar noņemamu, targa jumtu. Ford V4 dzinēju novietoja vidū, bet centrālsijas rāmja vietā bija nesošais karkass no tērauda trubām un loksnēm.
Aiz kompaktā dzinēja atradās vieta bagāžniekam un salons kļuva ietilpīgāks. Aerodinamikas dēļ priekšējie lukturi bija paceļamie. Interesanti, ka pacelt lukturus šoferis varēja ar kāju atbrīvojot aizšaujamo.
Pie auto trūkumiem jāmin nepietiekamā vilkme un vārgais ieskrējiens. Septiņdesmit piecu zirgu bija par maz. Maksimālais ātrums bija 161 km/h, bet no 0-100 km/h mašīna ieskrējās 15,8 sekundēs. Nelīdzēja arī forsētā versija ar 90 zs.
Septiņdesmito gadu sākumā Matra iekļāvās Chrysler SIMCA aliansē.

Turpinājums sekos!
Kristiāns Andersons