Iesācējiem par svarīgo: kā pārliecināties par to, ka automobiļa bremzes ir darba kārtībā un pārsteigumi nav gaidāmi?
Jebkurš pateiks, ka ātri ieskrieties ar auto ir ļoti svarīgi. Tāpēc daudzi izvēlas ļoti jaudīgus auto, lai varētu pie krustojuma demonstrēt paātrinājumu. Diezgan apšaubāma izprieca, taču pie mums ļoti populāra. Un pat nav svarīgi, ka aiz tevis paliek trekna dūmu vērpete. Visbiežāk pelēki zila.
Cita lieta ir bremzes. Kā vēsta sena latviešu paruna – īsti veči nebremzē. Taču vajag tikai uz sekundes simtdaļu izslīdēt bremzēm, lai dažam labam nāktos apmeklēt pirti un apakšveļas veikalu. Ar bremzēm ir tā pat, kā ar daudzām citām lietām – viss ir kārtībā, kamēr tās strādā.
Un tomēr paļauties uz likteni un lūgšanām nevajadzētu. Drīzāk gan ik pa brīdim pārliecināties, ka ar bremžu sistēmu viss ir pilnīgā kārtībā. Nedaudz par to, kā vislabāk iegūt sirdsmieru.
Skaidra lieta, ka sūrie Latvijas autovadītāji visu zina un māk labāk par jebkuru auto mehāniķi, taču nevajag aizmirst, ka starp mums ir daudz jo daudz jauno autobraucēju, kam šis ir pirmais auto un šī būs pirmā sezona. Tāpēc nedaudz elementāru lietu par elementārām lietām!
Un tā, ko mums iesaka darīt profesionāli auto mehāniķi? To pajautājam kādam meistaram, kurš astoņus gadus servisā Amerikā darījis tikai to, kā labojis bremzes! Tagad to pašu darīt meistars turpina šeit!
Pats labākais risinājums ir vismaz reizi pusgadā doties uz servisu un veikt bremžu sistēmas diagnostiku. Tie ir bremžu diski, bremžu uzlikas, bremžu šķidrums un sistēmas caurulītes. Tās caurulītes, kas ir no gumijas, ik pa laikam mēdz sasprēgāt, jo zem automobiļa nav tā labvēlīgākā vide. Metāliskās jeb kapara caurulītes oksidējas, vietām kļūst zaļas un pēc tam no vibrācijas pārlūzt. Ne vienmēr ir tā, ka šķidrums pilnībā tiek izspiests no sistēmas. Caurumiņš caurulē var būt mikroskopisks, tādēļ problēmas var rasties negaidīti un tās var būt visnotaļ bīstamas.
Savukārt paši mēs varam nenoņemot riteni diagnosticēt kluču un disku stāvokli. Protams tikai tad, ja mums ir vieglmetāla riteņu diski. Bremžu diski ir vislabāk redzamie un tiem jābūt spīdīgiem, ja vien auto nav ilgāku laiku nostāvējis bez kustības. Tas, ka uz bremžu diskiem ir sīkas švīkas vai rievas, ir tikai normāli. Sliktāk ir, ja nodilums ir nevienmērīgs. Reizēm ar neapbruņotu aci var skaidri redzēt, ka bremžu kluči ir saskarsmē ar disku tikai dažu centimetru platā joslā. To noteikti vajag uztvert par trauksmes signālu un doties pie meistara.
Retos gadījumos, ja bremžu diska biezums to atļauj, speciālisti mēdz tos novirpot. Izlīdzināt, lai jaunās uzlikas strādā vienmērīgi. To gan parasti dara tikai tad, ja konkrētam auto šie bremžu diski ir deficīts vai arī nežēlīgi dārgi.
Starp citu, ja bremžu diski šķiet aizdomīgi plāni, tad arī pa taisno pie meistara. Nemaz nerunājot par situāciju, ja diskā pamanāma plaisa! Tad gan ceļu turpināt var tikai evakuatorā!
Ja izgriež sāniski riteni, tad pa šķirbu bremžu suportos var saskatīt arī pašas uzlikas. Normālos apstākļos tām vajadzētu būt ne plānākām par kādu pus centimetru. Ja tomēr māc šaubas, tad aidā pie meistara.
It kā visiem zināma patiesība, taču ikgadējā tehniskajā apskatē vismaz trešdaļa tiek nosūtīta savest kārtībā tieši bremzes. Tajā pat laikā meistaram darbs pie bremžu sistēmas esot viens no TOP 5. Vai nu mēs šo visu zinām, bet neliekamies ne zinis, vai arī daudziem tomēr tā ir pirmā dzirdēšana, bremžu problēmas ir vienas no visbīstamākajām problēmām, tajā pat laikā nebūt ne ar dārgākajām izmaksām!
Komentāri: