Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Jau rakstot par franču autobūves pārstāvi Amilcar pieminēju tā galveno konkurentu Salmson.
Tagad, kad visi autobūves jaunumi apskatāmi Parīzes automobiļu izstādē ir labs brīdis iepazīties tuvāk ar Salmson dzīves gājumu.
Emīla Salmsona uzņēmums atradās Bijankūrā, netālu no Parīzes . Pirms uzsākt automobiļu ražošanu Salmson nodarbojās ar zvaigznes veida aviācijas dzinēju būvi. Kā auto ražotājs kompānija uzplauka starp abiem pasaules kariem, bet piecdesmitajos gados sekoja noriets. Kad 1919. gadā pieprasījums pēc aviācijas dzinējiem mazinājās, kompānija ieguva licenci GN spēkrata ražošanai. Tas bija veidots pēc licences kā angļu mašīnas kopija. Pašu projektētus automobiļus sāka būvēt kopš 1921. gada. Tapa Emīla Petī radīts, četru cilindru spēkrats ar ūdens dzesēšanu un 1,1 litra darba tilpumu. Petī izveidotajam dzinējam bija pussfēriskās degkameras, bet gāzu sadales mehānismam bija viens bīdītājs uz cilindru. Bīdītāja stienis kustoties vienā virzienā atvēra ieplūdes vārstu, bet nākot atpakaļ izplūdes vārstu. Šādu motoru uzstādīja Salmson AL modelim. Vēl togad Emīls Petī uzkonstruēja motoru ar divām augšējām sadales vārpstām, kuru pirmo reizi uzstādīja 1922. gada modelim Salmson 10HP jeb D-type. Kaut gan sākumā lielākajai daļai produkcijas uzstādīja AL modeļa motoru. 1923.gadā Salmson laida sērijveida ražošanā motoru ar 1,2 litru darba tilpumu un divām augšējām sadales vārpstām.
Tāpat nepārtrauca arī aviācijas dzinēju ražošanu. British Salmson logo atgādina par franču mātes uzņēmuma aviācijas saknēm. Pirmā pasaules kara laikā tapa zvaigznes veida aviācijas motori, bet 1910. gadā uzbūvētais helikopters tā arī nepacēlās gaisā. Emīls Salmsons mira Pirmā pasaules kara laikā, bet viņa iesākto turpināja dēli.
Divdesmitajos gados uzņēmums izauga no vienkāršā GN ražošanas līdz krietni sarežģītāku, sporta automobiļu būvei ar četru cilindru spēka agregātiem. 1925. gadā modelis AL kļuva par pamatu Salmson VAL 3 automobiļa izstrādei, kas bija modeļa AL izturīgāka versija ar priekšējo, puseliptisko, atsperu balstiekārtu.
Vēlāk, 1926. gadā, atjauninātā VAL 3 kalpoja par pamatu Salmson Grand Sport automobilim, kura četru cilindru, 1,1 litra motora jauda bija 40 zs, bet maksimālais ātrums 140 km/h. Visiem riteņiem bija trumuļu bremzes.
Laika posmā no 1921. līdz 1928. gadam Salmson uzvarēja 550 sacīkstēs visā pasaulē un laboja 10 rekordus.
1929. gadā izlaida veselu automobiļu sēriju Salmson –S4. Šīm mašīnām bija 1,3 litru dzinējs ar divām augšējām sadales vārpstām un čuguna cilindru bloks. 1931. gadā dzinēja darba tilpums izauga līdz 1,5 litriem. 1936. gada modelī S-4D darba tilpums izauga līdz 1,6 litriem. Savukārt gadu vēlāk S-4 DA motora darba tilpums sasniedza 1,7 litrus. Savukārt modeli S-4 E uz priekšu dzina 2,3 litru spēka agregāts.
Kad mode uz nelielajiem sporta auto pārgāja, Salmson ķērās pie dārgāku modeļu ražošanas. Tiem uzstādīja sešu cilindru motorus ar divām sadales vārpstām. Modelim S-4 E analoģisku auto apzīmēja kā 20/90 un tam uzstādīja sešu cilindru dzinēju ar 2,6 litru darba tilpumu.
Tad nodibināja uzņēmuma Lielbritānijas nodaļu British Salmson. Šis uzņēmums vāca kopā modeli 12 HP ( Tas pats S-4), kuram detaļas ieveda no Francijas. Līdz 1940. gadam kompānija izgatavoja aviācijas motorus armijas vajadzībām. Pēc 1945. gada tapa vieglie automobiļi, kuru pamatā bija pirmskara konstrukcijas. 1950. gadā Salmson pārdeva, apmēram, tūkstoti automobiļu. Lai konkurētu ar populārajiem Renault un Citroen, izlaida modeli Randonnee. Savukārt 1953. gadā parādījās kupeja 2300 S, kura guva vairākas uzvaras nacionālajos rallijos. No šīs kupejas dizaina manāma ietekme agrīnajos Facel Vega markas spēkratos. Novecojušās konstrukcijas dēļ Salmson 2300 pārdošanas rādītāji bija zemi. 1956. gadā Salmson ražotne nonāca Renault īpašumā. Nākamā gada sākumā salika pēdējo Salmson markas automobili.
Kristiāns Andersons