Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Stāvēdams pie sava elektriskā spēkrata Nikola Tesla nemaz nenojauta, ka reiz  ar viņa uzvārdā sauktajām mašīnām būs pilna Rīga.

Viņš reģistrējis vairāk nekā 700 patentu 35 pasaules valstīs, bet nomira Ņujorkā bez naudas.

Ideja par elektromobili Nikola Teslam radās jau 1904. gadā.  Savu pirmo elektrisko automobili Tesla radīja jau 1918. gadā un tas reģenerēja elektrību no zemes. Savukārt attēlā redzamais Pierce-Arrow elektriskais auto bija gatavs 1931. gadā uz Bufalo izstādi un to darbina tīra ēteriskā elektrība. Izklausās neticami!  Tā ir pašuzlādējošā automašīna, kurai nav nepieciešamas baterijas, eļļa vai gāze.

Nikola Tesla par saviem līdzekļiem pārbūvēja 1921. gadā ražotu auto.  Pierce -Arrow 8 luksusa sedanam noņēma benzīna motoru, bet saglabājās sajūgs, pārnesumu kārba un piedziņa uz aizmugurējiem riteņiem. Benzīna motoru aizstāja bezsuku maiņstrāvas 1800 apgr. /min.elektromotors ar gaisa dzesēšanu un  80 zs jaudu. Elektromotoru uzstādīja uz transmisijas sajūga.

Pierce -Arrow priekšējie lukturi un buferi palika oriģinālie.  Palika arī parastais 12 voltu akumulators.  Tas noderēja starojuma enerģijas pārveides procesam.

Par enerģijas uztvērēju strādāja gravitācijas enerģijas pārveidotājs, kuru uzkonstruēja pats Nikola Tesla. Tas bija novietots zem paneļa pasažiera pusē. Pārveidotājs atradās 25 collas garā, 10 collas platā un 6 collas augstā kastē. Elektromotora klemmes Tesla pievienoja kastei.  Tā sastāvēja no 12 īpašām radiovakuma  elektronu lampām ( diodēm). No kastes nāca ārā divi stieņi 7,5 cm garumā un 0,625 mm diametrā.    Diodes savienoja ar pārveidotāju.  Uztvērējs bija noregulēts tā, lai saņemtu enerģiju no ētera. Radiolampas, dažādus rezistorus un vadus Tesla nopirka vietējā veikalā.

No konvertora auto aizmugurē spraucās ārā smaga antena, kuras garums bija aptuveni 1,8 metri. Antenas uzdevums acīm redzot bija starojuma enerģijas pārveidošana.

Zinātnieki izvirzīja divas versijas kā auto varējis tikt pie enerģijas. Viena versija bija sprāgstošās elektronu emisijas metode, kad metāls no cieta stāvokļa pāriet plazmā. Otra versija, ka izmantots pašbarojošais ģenerators, kas noregulēts uz maiņstrāvas frekvenci , rezonējot ar zemes svārstībām. Tik sarežģīti, ka māc šaubas vai tas vispār bija iespējams?

Galvenais princips kā darbojās Pierce-Arrow bija, ka elektrostatiskā plūsma savienojas ar elektromagnētisko plūsmu. Deviņas no diodēm gādāja par elektrostatisko plūsmu, bet atlikušās trīs par elektromagnētisko plūsmu radot auto motoram 60 kW jaudu. Elektrostatiskā plūsma ir tikai pozitīva (+) polaritāte un atsevišķais negatīvās (-) polaritātes kabelis ir iezemēts uz automašīnas šasiju, lai pabeigtu shēmu.  Kad abas plūsmas ir savienotas, pārveidotāja blokā, tiek izveidota Oersted magnētiskās plūsmas spirāle, lai darbinātu Pierce -Arrow motoru. Akseleratora pedalis kontrolēja lielu, reostatu, kas nodrošināja ātrumu no 0 -90 jūdzēm stundā.

Pats Nikola Tesla skaidroja auto darbības principu šādi: ‘’Kosmiskais stars jonizē gaisu atbrīvojot daudzus lādiņus -jonus un elektronus. Šie lādiņi tiek uztverti kondensatorā, kas tiek izlādēts caur motora ķēdi.

Automobilis tika pārbaudīts nedēļas garumā un sasniedza  90 jūdžu (144 km/h) ātrumu. Tika nobrauktas 50 jūdzes. Garāmgājēji pamanīja, ka pie luksofora krustojumā stāvošajam auto nenāk izplūdas gāzu mākonis, kaut arī diena bija auksta.

Nikola Tesla apvainojās uz tiem, kuri viņa izgudrojumu nesaprata un iznīcināja visu elektrisko aprīkojumu brīnumainajā kastē.

Arī tādam nepierādāmam stāstam, kur nekas nav saglabājies līdz mūsdienām, ir vieta auto vēsturē!

Kristiāns Andersons