Izrādās, ka DAF ražojis arī vieglos auto
Ieraugot šo melnbalto foto ar parakstu DAF Variomatic es uzreiz sapratu, ka būs vien jāķeras pie darba, jo DAF marka saistās ar kravas auto, bet te vieglā mašīna.
Brāļi Vims ( Wim) un Hubs ( Hubert) Van Doorni jau divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados ( 1928) dibināja zirgu ratu ražotni. Sekoja pāreja uz kravas auto piekabēm. 1932. gadā firmas nosaukumu mainīja uz Van Doorne’s Aanhangwagen Fabriek
Tas nozīmē Doornu piekabju fabrika, kuras abreviatūra ir DAF. Pēc Otrā Pasaules kara brāļi savā fabrikā uzsāka kravas automobiļu ražošanu. Jaunā lieta izrādījās ienesīga un ļāva iemēģināt roku arī vieglo automobiļu ražošanā. Pirmo vieglo DAF automobili stādīja priekšā 1958. gadā, Amsterdamas automobiļu izstādē. DAF 600 bija miniatūrs auto ar divu cilindru, 22 zs motoru. Par sensāciju kļuva pilna, neatkarīgā spēkrata balstiekārta, bet ne mazākas ievērības cienīga bija ķīļsiksnas transmisija ‘’Variomatic’’. Tā bija parasta, automātiskā sistēma ar divām siksnām trapeces veidā. Ar siksnu palīdzību griezes moments no diviem dzenošajiem skriemeļiem, kurus grieza motors, pārnesās uz diviem citiem skriemeļiem, kuri lika kustēties aizmugurējiem riteņiem. Skriemeļi sastāvēja no divām daļām, kuras savienojās vai atdalījās atkarībā no skriemeļu griešanās ātruma. Pārslēgs atradās starp priekšējiem sēdekļiem un ja gribēji braukt uz priekšu, tad to jābīda uz priekšu, bet ja atpakaļgaitā tad atpakaļ. ‘’Variomatic’’ sistēmas autors bija pats Huberts Van Doorns. Šīs transmisijas dēļ mašīnu pazina kā ‘’Auto ar simts pārnesumiem’’, jo nebija manāma pārnesumu pārslēgšanās. Kā jau pieklājās mašīnai ar automātisko kārbu, pedāļi bija divi akseleratora un bremžu.
Automobiļa noietu sekmēja zemā cena un nelielie izmēri.
Modeli DAF 750 izlaida 1962. gadā un tas atšķīrās ar dzinēja darba tilpumu, kas bija 0,75 litri, bet auto jauda sasniedza 30 zs. Kopā pārdeva 60 000 šā modeļa automobiļu. Savukārt 1964. gadā klajā nāca DAF 31 modelis ar kopskaitu 20 000. 1967. gadā izlaida modeli DAF 44, kur veco virsbūvi nomainīja jauna, kuras autori bija itāļu virsbūvju kompānija Michelotti. Gadu vēlāk, modelim DAF 55 uzstādīja Renault, četru cilindru dzinēju ar darba tilpumu 1,1 litrs.
Mēģinājums ielauzties sporta auto pasaulē notika 1970. gadā. Tad izlaisto sporta mašīnu dzinēju darba tilpums bija 1,4 litri un tika izmantota ‘’Variomatic’’ transmisija. DAF sacīkšu auto modifikācijas spēja attīstīt līdz 185 km/h lielu ātrumu, bet jauda bija 140 zs.
Pēdējais vieglais modelis DAF 66 parādījās 1973. gadā. To apgādāja ar De Dion aizmugurējo balstiekārtu un Renault, četru cilindru, 47 zs motoru. Virsbūves tipi varēja būt divu durvju sedans, kupeja vai pat furgons. Mašīnas maksimālais ātrums sasniedza 129 km/h. Vēlāk izlaida modifikāciju Marathon-1300 ar 1,3 litru dzinēju. Te maksimālais ātrums izauga līdz 137 km/h.
1975. gadā DAF pārdeva vieglo automobiļu divīziju Volvo kopā ar tagadējo NedCar rūpnīcu Bornā sev atstājot kravas auto ražošanu. DAF- 66 pārtapa par Volvo 66 un bija ražošanā līdz 1980. gadam.
Kristiāns Andersons
Komentāri: