Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons

Satikties ar indīgu čūsku, neinformētam cilvēkam, var būt nepatīkams brīdis. Ir labi jāzina rāpuļa daba un paradumi, lai droši varētu turpināt ceļu. Šodienas stāsta varone būs odze, no kuras nemaz nav jābaidās, bet atšķirt to var pēc auna galvas emblēmas starp acīm. Braucot pa Krasta ielu  Rīgā nevar nepamanīt DODGE logo, ar lielajiem ragiem.

Ko tik visu neražo šī kompānija – gan darbarūķus pikapus, gan ekstravaganto sporta auto DODGE VIPER. Brāļi Džons un Horācijs Dodži ( John Dodge, Horace Dodge) dibināja savu kompāniju 1914. gadā. Viņi, vieni no pirmajiem, uzsāka automobiļu, ar vienlaidmetāla virsbūvēm, ražošanu.

Tajā pat gadā brāļi sāka ražot paši savu automobili. Līdz tam nelielais uzņēmums nodarbojās ar komplektējošo detaļu ražošanu uzņēmumiem FORD un OLDSMOBILE. Tad tika uztvertas visas tehniskās novitātes ieskaitot FORD standartizācijas un plūsmas savākšanas tehnoloģijas. Par šādu rīcību Henrijs Fords mēģināja ar brāļiem tiesāties, taču neveiksmīgi. Pirmo ‘’Dodge Brothers’’ automobili, joka pēc, vēlāk nosauca par ‘’Vecenīti Betsiju’’. Spēkrats aizbrauca no rūpnīcas 1914. gada 14. novembrī.

Tai sekoja vēl 249 šādas mašīnas līdz gada beigām. Radiatoru toreiz rotāja cita emblēma – zemeslode, kas ievietota Dāvida zvaigznes centrā. Kompānija savu emblēmu mainījusi vairākas reizes.

Piemēram, no 1962. – 1976. gadam DODGE logo saucās ‘’Fratzog’’ . Tā bija liela, trīs staru zvaigzne, kas veidota no mazākām trīs staru zvaigznēm. 1920. gadā kompānija ieņēma otro vietu aiz FORD auto ražotāju konkurencē. Pēc brāļu nāves par uzņēmuma vadītāju kļuva Dž. Heins. Atraitnes- mantinieces par biznesa haizivīm nenosauksi un kompānijā sākās lejupslīde. 1928. gadā par ‘’Dodge Brothers’’ īpašnieku kļuva Valters Kraislers. Viņš toreiz pirka visas auto rūpnīcas, ko varēja nopirkt, lai veidotu savu auto impēriju. Pirmā Pasaules kara laikā DODGE dienēja kā štāba sanitārie automobiļi. 1928. gadā DODGE iegāja CHRYSLER korporācijā un DODGE kļuva par CHRYSLER tirdzniecības marku. Tagadējais kompānijas logo ir auna galva. Pastāv versija, ka šis simbols cēlies no kāda DODGE modeļa, kuram izplūdes kolektora forma atgādināja kalnu auna ragus. Argentīnas rūpnīcu, 1980. gadā, pārdeva VOLKSWAGEN. Eksistēja vairāki kopīgie uzņēmumi, kuros ražoja kravas DODGE Lielbritānijā, Indijā, Austrālijā un Turcijā, bet šīs firmas zaudēja ietekmi pār amerikāņu korporāciju. Bija tā, ka DODGE – vieglo automobiļu programma pilnībā sakrita ar CHRYSLER un PLYMOUTH, taču apvidus un spora automobiļi ir tie, kas ļauj mums apskatīt šo marku kā patstāvīgu vienību. Modeļi DACOTA, DURANGO un RAM vislabāk raksturo tieši DODGE markas savdabību. Pāri visai pikapu plejādei stāv sportiskais roadsters DODGE VIPER( tulkojumā odze), kuru ražo arī kā sporta kupeju.

VIPER sāka savas gaitas kā izstādes paraugs 1989. gadā, bet sērijveida ražošana sākās 1992. gadā. Sākotnējais izskats netika mainīts. Uz ASV ceļiem parādījās vaļējs, divvietīgais VIPER RT ar V10 astoņu litru dzinēju, kura jauda sasniedza 400 zs, kas slēpās zem garā un platā motora pārsega.

Ar laiku automobilis kļuva jaudīgāks un paklausīgāks vadīšanā. Nāca jauna paaudze VIPER GTS. Cietais jumts auto padarīja komfortablāku un mūsdienīgāku. Bāzes komplektācijā pat iekļāva nolaižamus logus un kondicionētāju. Galvenais jumta nopelns bija cietāka šasija un virsbūvei uzlabojās pludlīniju forma. Visu VIPER automobiļu dzinēju jauda, uz to laiku, pieauga līdz 455 zs un GTS modeļa ātrums sasniedza, gandrīz, 290 km/h. Ieskrējiens no 0 – 97 km/h prasīja, apmēram, 5 sekundes, kas standarta spēkratam skaitījās optimāls rādītājs. Īpaši ‘’uzlādētajās’’ auto versijās jauda sasniedza 600 zs, kas ļāva čūskai ieskrieties līdz  322 km/h.

Tagadējā VIPER jau ir piektā paaudze.

Turpinājums sekos!