Pēcjāņu piegarša jeb regulējamā statistika
Vakar kādā pietiekami autoritatīvā televīzijas ziņu raidījumā ceļu policists kā ar cirvi noskaldīja – tik laba statistika ir pateicoties tam, ko pa TV rādīja (domāts videorullītis CSDD stereotipiskās pretdzeršnas kampaņas ietvaros) un, protams, Ceļu policijas aktīvai darbībai. Un patiesībā jau tā tas arī ir – statistika ir galvenā!
Statistikas dēļ esam gatavi uz visu. Jo tieši statistika ir tā, kas ļauj parādīties plašsaziņu līdzekļu centrālajās lapās sensacionāliem virsrakstiem par Latvijas visstraujāk augošo ekonomiku, par visstraujāk augošo automobiļu tirgu, par visstraujāk augošo satiksmes drošības uzlabojumu rādījumiem.
Pie Ikšķiles veikala jautra jauniešu kompānija uz automobiļa jumta 23. jūnija pēcpusdienā bija uzklājuši improvizētu svētku mielasta galdiņu – čipsi, siers, alus un tekilas pudele. Jaunieši skaļi saskandināja aluspudeles un viens līgotājs (acīmredzot Jānis, jo vainags galvā) skaļi uzsauca – nu tad par izvadītājiem! Tātad dzirdīgās jauniešu ausis bija sadzirdējušas sev adresēto ziņojumu. Un pārvērtušas to jautrā tostā…
Statistika vēsta, ka divās svētku dienās “uzrāvušies” piecdesmit deviņi promiļainie šoferīši. Tas esot gandrīz identiski aizvadītajam gadam. Pat nedaudz jāsamulst – tas ir labi, vai slikti? Vai tas ir iemesls pārmest krustu un nopriecāties, ka varēja būt arī lielākas ziepes? Vai varbūt pietiekams arguments dziļai analīzei, kas līdz šim darīts ne tā un kāpēc skaitlis nav sarucis vismaz dubultā?
Velosipēdisti gan nokļuvuši nežēlestībā – tie tvarstīti daudz aktīvāk un kopumā samedīti veseli 147 gabali! Diemžēl statistika noklusē, kur un kādos apstākļos iereibušie velosipēdisti nocopēti. Un, vai lauku onka, kurš līkumu līkumiem minās pāri saviem apartajie hektāriem pie tuvējā kaimiņa pēc kandžas arī tiek pieskaitīts pie satiksmes dalībnieka?
Kāds autoindustrijai pēdējā laikā tuvu stāvoš jaunskungs sociālajos tīklos uzaicināja skaitīt svētku dienās redzētās ceļu policijas ekipāžas. Viņam pašam pa Kurzemes puses ceļiem vizinoties, nav izdevies saskaitīt nevienu. Arī mums neizdevās nevienu dzeltenīgo vesti Zemgales pusē pamanīt. Kur nu vēl reidu!
Protams! Katra dzīvība dārga! Gan tā, kas pa klusu meža ceļu savu ciskadrillu stūrē, gan tā, kas kursē cauri visam Galvaspilsētas centram. Katram dzērājam policistu pie sāniem nepieliksi, tāpēc jāizdara svarīga izvēle – pārtvert iereibušu velosipēdistu kādā nomaļā lauku ceļā, vai nepieļaut, ka no svinēšanas laukos lielpilsētā lepni ieripo promiļains autobraucējs. Ja pirmais ļaunākā gadījumā var padarīt galu tikai sev, tad otrais… Pat bail iedomāties kādi sūdi var sanāk apdzīvotā pilsētā.
Bet statistika svarīgāka! Un labāk 147 iereibuši velosipēdisti, nekā tik pat, ja vēl ne vairāk promiļainu autovadītāju. Nav noķerts – nav problēma. gan jau atpelnīsies uz fotoradaru rēķina.
Jau iepriekš atvainojamies, ka atkārtojamies vizuālā materiāla izvēlē, taču kaut ko tieši tādu pie Rīgas iebraucamajiem ceļiem cerējām ieraudzīt arī mēs. Neieraudzījām. Šādu skatu varēja novērot Igaunijā. Iebraucot Tallinā.
Kamēr skaitļojamās mašīnas pārvērš statistikas datus procentos, grafikos un pārskatāmās tabulās, mēs, visa autodroms.lv draudzīgā kolektīva vārdā gribam apsveikt gan visus tos, kas kājām staigā, gan pedāļus min vai automobili stūrē ar to, ka iztikām šajos Jāņos bez tik rūpīgi piesauktajiem izvadītājiem. Vismaz ceļu satiksmes negadījumos nē!
Komentāri: