Kā mainītos gaiss Rīgā, ja visi brauktu ar autogāzi?
Cilvēka radītajam atmosfēras piesārņojumam galvenie avoti ir transports un emisijas no stacionāriem avotiem. Autotransports gaisu piesārņo ar izgarojumiem no motora, izplūdes gāzēm un putekļiem, kurus no brauktuves gaisā uzvirpuļo riteņi. Ja viss autotransports, kas pārvietojas šobrīd pa Rīgas ielām, benzīna un dīzeļdegvielas vietā izmantotu autogāzi, putekļu (kvēpu) daudzums izplūdes gāzēs samazinātos pat par 90%.
Gaisa piesārņojuma monitoringu Rīgas centra ielās Rīgas Dome veic jau 10 gadus. Kā rāda gadu gaitā iegūtie dati, Rīgas centra ielās regulāri tiek pārsniegti normatīvi slāpekļa dioksīdam (NO2) un smalkajiem putekļiem (PM10), par ko tiek informēta arī Eiropas Savienība (ES). ES pieprasa Rīgai pārskatīt esošās rīcības un veikt aktīvāku darbu gaisa piesārņojuma samazināšanai.
Izmantojot autogāzi, rodas mazāk toksisku izmešu kā no benzīna un dīzeļdegvielas, tādējādi tiek mazāk piesārņota vide. Piemēram, slāpekļa monoksīda īpatsvars autogāzes sadegšanas rezultātā ir par 10% mazāks nekā neetilēta benzīna sadegšanas gadījumā, bet tvana gāzes īpatsvars autogāzes sadegšanas rezultātā ir pat par 20 reizēm mazāks nekā no neetilēta benzīna sadegšanas. Ja aplūko vēl citu kaitīgo vielu sastāvu izplūdes gāzēs, var secināt, ka tādi izmeši kā sērs, aldehīdi un kvēpi (ogles daļiņas, kas arī veido smalkos putekļus PM10) nenonāk vidē vispār, jo tie autogāzes sadegšanas rezultātā nerodas.
Pievēršot uzmanību dažādu degvielu ķīmiskajiem sastāviem, var konstatēt, ka dīzeļdegvielu un benzīnu vidēji veido vismaz 2-5 reizes smagāki ogļūdeņražu savienojumi nekā autogāzi. Jo mazāks ir ogles saturs ogļūdeņražu molekulā, jo mazāk kvēpu (putekļu) ir izplūdes gāzēs, kas vēlreiz pierāda, ka autogāze ir videi draudzīgāks energoresurss. Sašķidrināto naftas gāzi, kuru izmanto gan kā kurināmo ražošanas procesiem, apkurei un sadzīvei, gan kā degvielu automašīnām, iegūst kā naftas pārstrādes procesa blakusproduktu (60%) vai no dabas gāzes kondensāta nogulām (40%). Šis fakts liecina, ka autogāzes iegūšanai nav nepieciešams izmantot papildus fosilos resursus, kas, skatoties no apkārtējās vides perspektīvām un ekonomiskā viedokļa, vērtējams pozitīvi.
Pētījumi pierādījuši, ka augsts putekļu piesārņojuma līmenis var samazināt cilvēku dzīves ilgumu vismaz par vairākiem mēnešiem – vidēji Eiropā tie ir 9-12 mēneši. Piesārņojums veicina sirds-asinsvadu un plaušu saslimstību, un konstatēta vispārīga saikne starp putekļu piesārņojuma līmeni un apakšējo elpošanas ceļu saslimstību, kā arī plaušu funkcionāliem traucējumiem. Piemēram 2010. gadā publicētajā pētījumā ir konstatēts, ka putekļu daļiņu PM2.5 piesārņojuma dēļ priekšlaicīgā nāvē Eiropas Savienībā mirst 455 tūkstoši cilvēku – Latvijā tie ir 2100, Lietuvā 2800, Vācijā 78000, Čehijā 13700 cilvēku (pēc 2005.gada datiem par PM2.5 emisiju apjomiem ES valstīs).
Nesen pabeigts Rīgas vides fonda pētījums par putekļiem Rīgas centra ielās, kas pierāda, ka autotransporta noslogotās ielās, tādās kā Kr. Valdemāra un Brīvības ielas, transporta tiešās emisijas sastāda līdz pat 50% no kopējā gaisa piesārņojuma. Tas ir augsts rādītājs kopējā gaisa piesārņojumā un jebkura iespēja mazināt transporta tiešo emisiju ietekmi uz gaisa kvalitāti ir akceptējama un atbalstāma.
Šobrīd Rīgā tiek realizēts jau otrais rīcības plāns gaisa piesārņojuma samazināšanai un pašlaik jau ir izveidota darba grupa, kas pārskata veicamās darbības. Vismaz puse no tām saistītas ar transportu pilsētas ielās, piemēram, infrastruktūras ar zemu vai nulles emisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanu un piesārņojuma mazināšanu no autotransporta emisijām, piemēram, izmantojot videi draudzīgākas degvielas, tai skaitā autogāzi.
Ir jātiecas uz to, lai ar pašvaldības un valsts atbalstu tiktu veicināta ilgtspējīga attīstība arī Rīgā un visā Latvijā, ko var panākt ar videi draudzīgāku un mazāk kaitīgu energoresursu izmantošanu transportā.
Rezumējot iepriekš sacīto, var apgalvot, ka autogāze ir videi draudzīgāks resurss kā dīzeļdegviela un benzīns, jo tā ir naftas pārstrādes blakusprodukts, turklāt kaitīgo vielu īpatsvars, kas rodas autogāzei sadegot, ir ievērojami mazāks kā benzīnam vai dīzeļdegvielai. Transporta izplūdes gāzu radīto gaisa piesārņojumu ar nesadegušajiem ogļūdeņražiem un kvēpiem ir iespējams samazināt pat par 90%, ja viss transports, kas pārvietojas šobrīd pa Rīgas ielām, izmantotu autogāzi.
Balstoties uz veikto pētījumu par Rīgā esošo gaisa kvalitāti atkarībā no degvielas veida izvēles, Jānis Kleperis Rīgas domes Mājokļu un Vides departamenta galvenais speciālists, ir sagatavojis viedokli par tēmu: Kā mainītos gaiss Rīgā, ja visi brauktu ar autogāzi?
Komentāri: