Kad bezpilota automašīnas brauks pa Latvijas ceļiem? Un vai vispār brauks?
Autonomie transportlīdzekļi, tostarp bezpilota auto, sabiedriskais transports un droni, kļuva par galvenajām tēmām ikgadējā starptautiskajā zinātniskajā konferencē RelStat-2019, kas norisinājās Rīgā no 16. līdz 19. oktobrim. Par galvenajiem dalībniekiem šogad ir kļuvuši vadošie pētnieki autonomā transporta jomā no Vācijas, Nīderlandes un Latvijas, kā arī lielākie eksperti mākslīgā intelekta un robotikas jomās no Francijas. Kopumā ar ziņojumiem uzstājās zinātnieki no 18 valstīm.
Konferenci “Uzticamība un statistika transportā un sakaros” (“Reliability and Statistics in Transportation and Communication” – RelStat) katru rudeni rīko Transporta un sakaru institūts (TSI). Šogad lielākā daļā galveno ziņojumu tika veltīta automatizētiem un savienotiem transportlīdzekļiem (automated and connected vehicles). Līdzās pazīstamajiem Rietumeiropas zinātniekiem galveno runātāju lokā bija doktors Kaspars Ozols, Latvijas Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) direktora vietnieks attīstības jautājumos. Viņš pastāstīja par to, kā EDI, Latvijas pirmā bezpilota auto radītājs, attīsta dažādos tehnoloģiskos aspektus šādiem transportlīdzekļiem. Vairāki projekti jau ir izpelnījušies starptautiskas balvas. EDI komanda visiem interesentiem arī demonstrēja bezpilota auto paraugu.
Pazīstamais Minhenes tehniskās universitātes (Vācija) profesors, doktors Konstantinoss Antoniu (Constantinos Antoniou) savā ziņojumā “Mobilitātes paradigmas izmaiņas: ko mēs zinām un kā izskatās nākotne?” dalījās ar savām domām par to, no kā ir atkarīga bezpilota automašīnu ieviešana ikdienā, un kad tas varētu notikt. Par īstu bezpilota automašīnu ieviešanu dzīvē viņš uzskata mirkli, kad varēs iesēsties tādā auto Latvijā un aizbraukt, piemēram, līdz Grieķijai, vai vēl tālāk – līdz Ķīnai. Un prognozē, ka tas būs iespējams vai nu līdz 2075. gadam, vai arī nekad. Viss ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, kas ietekmē mūsdienu transporta transformāciju. Tā, profesors Antoniu pastāstīja, ka skeptiski skatās uz ideju par lidojošām automašīnām, kaut gan viņa komanda pēta dažādus variantus to ieviešanai. Pie tam, tāpat kā gadījumā ar virszemes bezpilu auto, visvairāk problēmu rada nevis tehnoloģija, bet kas cits. “Autonomās mašīnas mēs uzbūvējām jau pirms 20 gadiem. Āķis ir citur: kurš ir atbildīgs avārijas gadījumā? Kā izveidot maršrutus? Kā sabiedrība pieņems tādas mašīnas?”, skaidro vācu zinātnieks. Uz Minhenes kartes piemēra viņš demonstrēja, kā samazinās maršrutu variantu skaits, ja lidojošām automašīnām aizliedz tuvoties dzīvojamajiem rajoniem vairāk kā par 500 metriem. Un pieminēja, ka uz jautājumu “kuru bīstamas situācijas gadījumā saudzēs Mercedes bezpilota auto – pasažierus vai gājējus?” uzņēmums Mercedes padomāja un atbildēja, ka pasažierus, jo tie ir uzņēmuma klienti.
Komentāri: