Kādās mašīnās luksofora zaļo gaismu gaida Valērijs Ļeontjevs?
Kristiāns Andersons
Svētki beigušies un līdz ar tiem arī izdzisušas festivāla ‘’Staro Rīga’’ gaismas. Ar stacionāro ielu apgaismojumu mums ir tā, ka vairāk nav nekā ir un gājēji savus atstarotājus rūpīgi noglabājuši rakstāmgaldos blakus skolas laiku albūmiem un nepublicētajai, jaunības dienu dzejai.
Šādā tumsā vienīgie, kas kopā ar auto lukturiem vēl turpina spīdēt ir luksofori.
Dziesmu par luksoforu, savulaik, dziedāja Valērijs Ļeontjevs, kura garāžas vārtus mēs šodien pavērsim.
Pie sava personīgā automobiļa Ļeontjevs esot ticis vēlu ap , gandrīz, četrdesmit gadiem, jo tad viņš saprata, ka nav laika gaidīt šoferi vai taksometru. Valērijs tolaik, astoņdesmitajos gados, vēlējās tikai VOLGA GAZ 24, lai gan vairāki viņa kolēģi jau iemēģināja ārzemju mašīnas.
VOLGA toreiz nebija viegli dabūjama, jo to piegādāja zināmam ierēdņu skaitam. Pēc ilgiem meklējumiem vienu auto izdevās iegūt. Ukrainas ogļu rūpniecības ministrs lika pārdot, toreiz jau populārajam dziedātājam, VOLGA GAZ 24. Ļeontjevs samaksāja un gaidīja sapņa piepildījumu.
Sapņos jau VOLGA GAZ 24 ir labs auto, bet realitātē nepagāja ne diena bez ķibeles. Viss jau sākās ar avāriju pie Ļeontjeva mājas, kad auto bija pavisam jauns. Ziemā VOLGA dzinējs kategoriski atteicās iedarboties. Nācās auto zem vēdera kurināt ugunskuru un sasildīt mašīnu. Tikai pēc tam motors sāka rūkt. Citkārt izrāvās ātrumu pārslēgšanas kloķis, bet vienu reizi nenostrādāja bremzes. Stikls plaisāja un pārdega drošinātāji.
Kad esot izdevies VOLGA kaut cik savest kārtībā un pārdot, Valērijs bija laimīgākais cilvēks pasaulē.
Neveiksmes ar pirmo auto nespēja nogalināt automobilista garu un slikto tēvzemes autobūves produktu nomainīja jauns FORD SIERRA. Fordiņš bija krietni paklausīgāks, bet to ātri nomainīja, no Vācijas atdzīts, BMW 528.
Ļeontjevam, kā automobilistam, raksturīgi rūdīties grūtībās. Pirmais mēģinājums šofera krēslā arī bija neveiksmīgs. Tas bija vēl skolā, braukšanas stundā, kad spēkrats tika iestūrēts grāvī. Bailes no ceļa gan neradās. Tieši otrādi gribējās izbaudīt auto vadīšanas prieku. Draugi Valērijam deva stūrēt un tas bija labs treniņš. Reiz izdevās nokļūt pamestā lidlaukā un tur sanāca no sirds iedot rorēs.
1994. gadā Ļeontjeva garāžā ieradās jauns iemītnieks, pa pusei sportiskas LINCOLN MARK VIII.
Pusnakts opāla krāsas, divu durvju braucamais tika atvests no ASV. Ar amerikāni bieži nācās apstāties ceļu policijas posteņa priekšā.
Valērijs nevar izturēt, ja uz tukša ceļa labā auto jāievēro ātruma ierobežojums 60 vai, vēl ļaunāk, 40 km/h. Cita lieta 140 km/h.
Māksliniekam vislabāk patīk respektabli, komfortabli un ne pārāk konservatīvi braucamie. Par saviem viņš uzskata apvidus auto. Tā Valērija rokās nonāca jauns MITSUBISHI PAJERO.
Mašīnu drīz nozaga un to atrast izdevās pēc trim gadiem. Pēc atrašanas izrādījās, ka zagļi notonējuši logus. Ļeontjevs pabrauca divus gadus ar atrasto PAJERO, bet tad to atkal nozaga.
Bēdīgā estrādes zvaigzne pārsēdās uz MERCEDES –BENZ markas braucamajiem un paspēja nomainīt vairākus trīs staru zvaigznes nesējus.
Kā dāvana no sievas garāžā iebrauca PORSCHE CAYENNE un par šo auto Ļeontjevs bija sajūsmā.
Saviem riteņotajiem draugiem Valērijs deva iesaukas. Tā FORD bija ‘’Fordok’’, BMW ‘’Barsik’’, MERCEDES ‘’Marsik’’, LINCOLN ‘’Marik’’, bet PAJERO ‘’Žorik’’.
Žēl, ka nav minēta kaprīzās VOLGA iesauka.
Valērijs ir kļuvis par īstu auto fanu un ja būtu troņprincis, tad viņam piederētu vesels auto parks. Tur būtu ROLLS – ROYCE svinīgiem izbraukumiem kā ari LAMBORGHINI vai FERRARI. Vieta atrastos arī HUMMER. Ar to brauc kā ar krievu krāsni saka dziedātājs un skaties uz visiem no augšas.
Ļeontjeva sapņu auto ir JEEP WRANGLER.
Nu jau luksoforā iededzies zaļais un sapņot vairs nav laika. Tagad tik uz priekšu līdz nākamajam luksoforam.
Komentāri: