Koventrijas mašīnu triumfs ( 1. daļa)
Kristiāns Andersons
Vārdu triumfs preses virsrakstos varam lasīt pēc kādas veiksmīgas pirmizrādes teātrī vai sportistu uzvaras. Noteikti ar domu par izdošanos un uzvarām firmai no Koventrijas tika dots Triumph nosaukums.
Triumph Motor Company dibinātājs bija imigrants no Vācijas Zigfrids Bettmans ( Siegfried Bettmann) un sākotnēji Triumph darbības lauks bija velosipēdi un motocikli. Kompānijas aizsākumi meklējami 1885. gadā, kad Zigfrids Bettmans kopā ar Moricu Šulti ( Mauritz Schulte) uzsāka Triumph velosipēdu pārdošanu Londonā. Toreiz uzņēmumu sauca Bettmann & Co.
Tā bija importa, eksporta aģentūra. Velosipēdi tika iepirkti un pēc tam pārdoti jau ar Triumph nosaukumu. Bettmans savulaik no Vācijas importēja arī šujmašīnas. Pārcelšanās uz Anglijas pilsētu Koventriju notika 1889. gadā, kad Triumph sāka ražot paši savus velosipēdus. 1898. gadā tika nolemts produkciju papildināt ar motocikliem.
Pirmais Triumph motocikls sanāca velosipēdam pievienojot, Beļģijā ražotu, motoru. ( 1902. gads) Pirmos gadus Triumph motociklus veidoja uz citu uzņēmumu projektu bāzes, bet vēlāk Triumph sāka būvēt motociklus pēc pašu veidotiem projektiem. Tā 1905. gadā, tapa pirmais, pilnīgi pašu mājās plānotais motocikls. Līdz gada beigām izgatavoja vairāk kā 250 šāda dizaina motociklus. Atverot jaunu rūpnīcu 1907. gadā velosipēdu ražošana sasniedza 1000 velosipēdu un tika palaists ražošanā lētā gala zīmols Gloria.
Tikai 1923. gadā Triumph pārslēdzās uz automobiļu ražošanu. Divdesmitajos gados tika nopirkta Hilman rūpnīca Koventrijā un bankrotējušais uzņēmums Dawson.
Par pirmo Triumph automobili kļuva modelis 10/12HP, kuru jau pēc gada nomainīja modelis 13/35 HP. Lai arī cik patīkams būtu brauciens svarīgi ir laikus nobremzēt. Triumph 13/35 HP automobilī par veiksmīgu apstāšanos gādāja amerikāņu firmas Lockheed bremžu hidrauliskais pievads, kas nekad agrāk angļu automašīnās netika izmantots. 1928. gadā parādījās vieglais modelis Triumph Super Seven, kam bija 747 kubikcentimetru motors un plīša salons. Auto iecerēja kā konkurentu Austin Seven un Morris Eight automobiļiem. Super Seven bija labāks par konkurentiem dēļ motora, bremžu hidrauliskā pievada, un gliemežveida galvenā pārnesuma. Maksimālais ātrums šim auto bija 70 km/h. Vēlāk nākušais Triumph Scorpion 12/16 HP lepojās ar sešu cilindru spēka agregātu, kam gan bija tikai 1203 kubikcentimetri.
Tehniski interesants modelis bija Triumph Super Nine, kuram uzstādīja viena litra Coventry Climax motoru.
Šim motoram ieplūdes vārsti atradās cilindru bloka galvā, bet izplūdes vārsti atradās sānos. Par tālāko modeļa attīstību kļuva Triumph Gloria , kur pircējs varēja izvēlēties vai nu četru cilindru Coventry Climax , vai sešu cilindru motoru.
Vislabāk Triumph nosaukums piestāv sporta automobiļiem un to lieliski saprata pircēji. 1934. gadā prezentēja uzreiz divus Triumph Southern Cross spēkratus ar četru cilindru motoriem, kam atšķīrās darba tilpums. Šie sporta auto iemantoja popularitāti. Tajā pat gadā par Triumph galveno konstruktoru kļuva Donalds Hīlijs ( Donald Healey) , kura vadībā tapa modelis Triumph Dolomite 8, kas atgādināja itāļu Alfa Romeo sporta mašīnas. Triumph Dolomite 8 bija astoņu cilindru motors ar divām sadales vārpstām un kompresoru. Auto prese bija sajūsmā par mašīnu un izmēģinājumos Brūklendā – standarta Dolomite attīstīja 169 km/h, bet vienu jūdzi garā ieskrējienā no vietas auto sasniedza 100 km/h. Rūpnīca ar Dolomite oficiāli nepiedalījās sacīkstēs, taču atbalstīja auto īpašniekus, kas ar personīgajiem Dolomite vēlējās startēt sacensībās. Pats Donalds Hīlijs,1935. gadā, ar sērijveida Dolomite, ņēma dalību Monte –Karlo rallijā. Triumfēt sacensībās neizdevās, jo uz dzelzceļa pārbrauktuves auto saskrējās ar vilcienu. Par laimi Hīlijs palika dzīvs.
Ar Dolomite saistītos plānus rūpnīcai neizdevās realizēt, jo modelis izrādījās pārāk sarežģīts un dārgs. No 1936. gada Triumph sāka ražot paši savus četru un sešu cilindru , augšvārstu spēka agregātus ar augšējām sadales vārpstām, lai pakāpeniski nomainītu Coventry Climax motorus. Tas ļāva atjaunotajiem Gloria un Dolomite automobiļiem tikt pie jaunām sirsniņām. Ieliekot visu naudu jaunajās tehnoloģijās Triumph naudas makā iestājās tukšums. Gribēja kā labāk, bet sanāca tā, ka 1939. gadā uzņēmums bankrotēja, vēlāk, firmu vairākas reizes pārpirka.
Turpinājums sekos!
Komentāri: