Kronētā grifa stāsts par Scania vēsturi (1. daļa)
Kristiāns Andersons
Mūsu vēstures sadaļā ir raksts par Saab vēsturi, bet līdz šim nebija apskatīta Scania vēsture. Nesenais brauciens uz Ilūksti, vecā Scania autobusā, pamudināja mani pievērsties šai zviedru markai.
Kompānijas logo redzamā grifa galva nāk no Zviedrijas Scania reģiona ģērboņa, kurā dibināts uzņēmums Scania pilsētā Malmē.
Savukārt citas firmas dibināšana notika 1891. gadā, kad izveidojās Vagnfabriks Aktie Bolaget I Södertälje ( Vabis). Pie mums šodien tik nepieciešamo dzelzceļa vagonu ražošanas uzņēmums. Sekoja automobiļu ražotne. Tos tirgoja ar nosaukumu Vabis. Jau 1902. gadā inženieris Gustavs Eriksons ( Gustaf Erikson) uzbūvēja pirmo kravas auto ar divu pārnesumu ātrumkārbu. Gadu vēlāk sekoja pirmais komercauto pasūtījums. 1907. gadā sekoja trīs tonnu kravas auto.
Malmē bija uzņēmums Maskinfbriksaktiebolaget Scania, kas ražoja līdzīgu produkciju un bija dibināts 1900. gadā. Viņi sāka ar velosipēdu ražošanu.
1903. gadā pirmais Maskinfabrikdaktiebolaget Scania pasažieru auto pameta rūpnīcu, bet 1905. gadā Scania uzbūvēja pirmo kravas auto. Kopš tā laika izlaida gan vieglos, gan kravas auto.
1911. gadā Vabis apvienojās ar Maskinabriksaktiebolaget Scania. Kravas auto ražoja Malmē, bet vieglās mašīnas Sodertaljē. Administrācija līdz 1913. gadam bija Malmē, bet tad pārvācās uz Sodertalji.
Pirms kara Scania-Vabis labi veicās ar eksportu uz citām Ziemeļu valstīm, Krieviju un Baltijas valstìm. Pēc kara nāca nopietnas finansiālas problēmas, bet 1921. gadā izdevās izķepuroties no tām un Scania pamazām kļuva par stipru spēlētāju industrijā.
Bija laiks, kad Scania ražoja Dānijā. 1914. gadā tapa pirmais Dānijā ražotais Scania Vabis pasažieru auto, faetons ar četrām sēdvietām. Pēc gada sekoja Dānijā ražots kravas auto. Vēlāk tur tapa viens no pirmajiem pasaulē V8 dzinējiem priekš vieglā automobiļa. Dānijā , tolaik, pārdeva 175 smagos un, apmēram 75 vieglos auto, bet precīzi cik saražoja rūpnīca nav zināms, un to slēdza 1921. gadā.
1925. gadā vieglo automobiļu sērijveida ražošanu pārtrauca un Malmes rūpnīcu slēdza 1927. gadā. Trīsdesmitajos gados pieauga autobusu ražošana. 1932. gadā laida klajā pirmo dīzeļdzinēju, kas tapa sadarbībā ar vācu Magirus. 1936. gadā jau bija gatavs pašu dīzelis, kuru ar nelielām izmaiņām ražoja , gandrīz, 15 gadus. To varēja pārveidot darbam ar benzīnu un Otrā Pasaules kara laikā šo spēka agregātu darbināja ar koksnes gāzi.
1932. gadā parādîjās moderns kravas auto ar dzinēju zem vadītāja vai blakus šoferim, jo pirms tam motors atradās zem gara motora pārsega. Jauno konstrukciju bieži sauca par “bulldog”.
Otrā Pasaules kara laikā ražoja militāros braucamos un pat vieglos tankus.
Pēc kara, 1948. gadā Scania Vabis kļuva par Volkswagen pārstāvi Zviedrijā.
1951. gadā parādījās pirmais Scania Vabis turbodzinējs, kur turbīna drbojās ar atgāzēm. No 1954. gada turbomotorus sāka likt kravas automobiļos. Pirms tam tos izmantoja dzelzceļa mašīnām.
1953. gadā sāka ražot L51 Drabant kravas automobili ar četru cilindru, simts zs motoru. Auto ietilpība sešas tonnas.
1960. gadā sekoja divu asu L71 un trīs asu LS71. Tos abus sauca Regent un uz priekšu dzina 150 zs motors. Smagos varēja apgādāt ar pneimatiskajām bremzēm, bet no 1955. gada ar stūres servo pievadu.
1958. gadā nāca pirmais pilnīgi jaunās sērijas L75 auto ar jaunu, sešu cilindru, 165 zs dīzeļmotoru. Bija arī LT75 ar abām velkošajām, aizmugures asīm. L75 bija pirmā kravas mašīna Eiropā ar integrēto virsbūvi, kas pie šasijas pievienota ar gumijas sēžu.
1963. gadā L75 nomainīja L76 modelis, bet gadu pirms tam L55 nomainīja L56, kur svarīga bija dubultā, neatkarīgā pneimatisko bremžu sistēma, kas uzlaboja satiksmes drošību.
Modelim LB76, pirmo reizi kopš trīsdesmitajiem gadiem, bija buldoga virsbūve. Eiropā kravenieki vairs nedrīkstēja būt garāki par 18 metriem.
Ne velti raksta sākumā minēju Saab, jo 1968. gadā apvienojās Saab un Scania Vabis.
Par to nākamreiz!
Komentāri: