Lai arī izklausās daudzsološi, ūdeņradis kā degviela šobrīd ir daudz nesasniedzamāks par elektrību
Gudri ļaudis, kuri kaut nedaudz orientējas cilvēku psiholoģijā, uzskata, ka visas pasaules elektrifikācija ir neprofesionāla pieeja lietām. Ar varu mīļš nebūsi un, jo vairāk mums ko uzspiež, jo lielāka pretestība tam būs. Atskatoties pagātnē, kad iekšdedzes dzinējs pastūma malā zirga pajūgus, neviens aiz matiem no ratiem ārā nevilka. Gluži vienkārši cilvēki ātri vien pamanīja pašgājējkarietes priekšrocības un ar prieku tās pieņēma.
Lai rastu alternatīvu elektriskam automobilim, daudzi ir gatavi par labu atzīt jebkuru projekti, lai vien tā pamatā nebūtu elektrības. Kā nākotnes degvielas vīziju daudzi uzskata ūdeņradi, kuru varot ātri uzpildīt un, ar kuru varot tālu aizbraukt.
Vispirms jāsāk ar to, ka ūdeņradis un elektrība šajā gadījumā ir viens un tas pats. Ūdeņradis netiek novadīts dzinējā kā degviela, taču tas gluži vienkārši ražo elektrību, lai elektriskais automobilis varētu izkustēties no vietas. Tātad runa te ir par gluži parastu elektrisko auto, kura motortelpā ierīkota autonomā ūdeņraža elektrostacija.
Un tagad nedaudz par to, cik tālu ar ūdeņradi varam tikt. Ar skumjām jāsecina, ka tikt nevaram nekur! Taču visu pēc kārtas! Sākot ar tehniskām lietām, dabā pastāv divu veidu ūdeņraža uzpildes stacijas – ātrās un lēnās. Vienā gadījumā ūdeņradis tiek uzpildīts zem liela spiediena. Tas notiek ātri un tvertnē ietilpst ūdeņradis, ar kuru pietiktu apmēram 700 kilometriem. Savukārt “lēnajās” spiediens ir krietni mazāks un ar uzpildīto ūdeņradi pietiks labi, ja 350 līdz 400 kilometriem. Baltijas vienīgā uzlādes stacija ir tieši šī “lēnā”, tāpēc izbraucamais rādiuss ir krietni vien ierobežots.
Baltijas vienīgā ūdeņraža uzpildes stacija atrodas Rīgā. Agrāk tuvākā no mums bija meklējama Helsinkos (Somija), taču tad to pārcēla uz Stokholmu (Zviedrija) un pašlaik neesot drošu ziņu, vai tā strādā. Savukārt dienvidrietumu virzienā pie ūdeņraža varam tikt vien Čehijā. Diemžēl tik tālu no Rīgas nevaram tikt ne tā, ne savādāk.
Ūdeņražu uzpildes staciju skaits Eiropā nesasniedz simtu un to ģeogrāfija ir diezgan haotiska. Galvenokārt tās atrodamas Vācijā, kur diezgan veiksmīgi ūdeņradis tiek izmantots sabiedriskajā transportā. Polijā nav nevienas ūdeņraža uzpildes stacijas. Francijā ir tikai dažas un tās izvietotas Parīzes piepilsētās. Spānijā un Portugālē nav ne vienas!
Analītiķi aprēķinājuši, ka šobrīd pats optimālākais risinājums ir dabas un LPG gāze, kas nodara minimālu kaitējumu dabai un ļauj brīvi pārvietoties pa lielāko mūsu planētas daļu.
Komentāri: