Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Vēl tikai dažas stundas atlikušas līdz ikgadējo Lemānas 24 stundu sacīkšu startam.
Kā jau kārtīgam auto vēstures apskatniekam pieklājas, es savu Lemānas skatīšanās maratonu iesāku ar vēsturisko spēkratu sacensībām sestdienas priekšpusdienā.
Šogad stundu garajās sacensībās piedalījās spēkrati, kuri ražoti no 1949.- 1968. gadam. Uzvarēja leģendārais FORD GT40 modelis. Nākamgad, par godu šī modeļa pirmās uzvaras 50. gadadienai Ford nolēmis atgriezties Lemānā ar jaunu GT automobili.
Neraugoties uz sacīkšu dalībnieku cienījamo vecumu Sartē ( Circuit de la Sarthe)  trasē risinājās īstas cīņas un neiztika arī bez izbraukšanas ārpus trases. Tā gadījās arī spilgti dzeltenajam Marcos Mini Marcos GT, 1967. gada, spēkratam ar numuru 83 un 1250 kubikcentimetru motoru, par kura vēsturi Eurosport komentētāji nevarēja neko sīkāk pastāstīt. Pie stūres šim auto brauca briti Još Sadlers ( Josh Sadler) un Barijs Viljams ( Barrie Williams).
Tad nu es ķeršos pie darba, lai līdz startam paspētu noskaidrot Marcos dzīves gājumu.
Automobiļu ražotājs Marcos sāka savu darbību Anglijā, Lutonas pilsētā, Bedfordšīrā tālajā 1959. gadā. Uzņēmumu dibināja divi draugi Džems Māršs ( JEM Marsh) un Frenks Kostins (Frank Costin). Firmas nosaukums veidots no abu sadarbības partneru uzvārdu trijiem burtiem.
Kostins agrāk strādāja Havilland Mosquito fabrikā, kura izlaida iznīcinātājus, bumbvedējus. No turienes viņam radās doma izmantot automobiļu šasijas un virsbūves veidošanai finieri. Pirmajiem Marcos sacīkšu automobiļiem bija jūras saplākšņa šasija, kas tos padarīja ļoti vieglus.
1960. gadā parādījās pirmais Marcos GT modelis, kas atšķīrās no pārējiem ar kaijas spārnu durvīm, augsto jumtu, kuru pieprasīja Džema augums, un četrās daļās sadalītu vējstiklu. Auto ieguva iesauku ‘’Neglītais pīlēns’’. Uz priekšu tas tika ar Ford viena litra vai 1,2 litru dzinējiem un guva ievērojamus panākumus trasē, kur to vadīja Džems Māršs, Džekijs Stjuarts un citi.
1961. gadā dizaina komandu no Kostina pārņēma Dennis un Pīters Adamsi. Auto padarīja gludāku un atraktīvāku ar viengabalainu vējstiklu. Saglabājās koka šasija un kaijas spārnu durvis. Mašīnu sāka saukt par Marcos Gullwing. Spēkratu pārsvarā pārdeva kā sacīkšu auto, bet daži braucamie kalpoja kā ielas mašīnas.
Laida klajā arī kabrioleta versiju bez kaijas spārnu durvīm. To sauca Spyder. Iekāpšana un izkāpšana pa mazajām sānu durvīm nebija vienkārša.
1963. gadā Uzņēmums pārcēlās uz pārbūvēto rūpnīcu Bredfordā pie Eivonas, Viltšīras grāfistē. Jurģi sekoja arī 1971. gadā uz speciāli uzbūvēto fabriku kaimiņos, Vestburijā ( Westbury).
1964. gadā laida klajā Marcos GT 1800. Tam joprojām bija koka šasija, bet to apģērba stiklašķiedras čaulā. Dzinējs, sākotnēji bija Volvo 1800 kubikcentimetru spēka agregāts.
Vadītāja sēdeklis bija fiksēts, bet pedāļu bloks regulējams.
Gadu vēlāk nāca kompaktais Mini Marcos. Tā dizainers bija Malkolms Nevals ( Malcolm Newall).
Kopā no 1965.- 1970. gadam izlaida piecas Mini Marcos modifikācijas. Parādījās bīdāmie logi un jumta lūka. Virsbūves tips bija tikai divu durvju kupeja.
Spēkratam bija stiklašķiedras virsbūve un to pārdeva kā kit kāru. Tas bija vienīgais britu auto, kas finišējis 1966. gada Lemānas sacensībās.
Bija laiks no 1974.-1981. gadam, kad Mini Marcos ražoja D&H Fibreglass Technicues un licence piederēja Haroldam Dermotam ( Harold Dermot), kurš to stādīja priekšā kā Midas kit kāru 1978. gada Londonas auto izstādē.
Problēmas ar automobiļu eksportu uz ASV un pārbraukšana uz dārgām telpām radīja finansiālas grūtības. Rob Walker kompāniju grupa, kas bija pamata dīleri nopirka akcijas un aktīvus. Tā tika dibināts uzņēmums Marcos Lltd. Jaunie īpašnieki ziņoja par automobiļu ražošanas turpināšanu, taču sākotnēji tikai Lielbritānijas tirgum. No Vestburijas ražotni pārcēla uz mazāku fabriku. Māršs palika automobiļu biznesā un 1976. gadā viņam izdevās atpirkt tiesības uz Marcos zīmolu. 1981. gadā parādījās kupeja Marcos-V6, kuru pārdeva tikai izjauktā veidā. 1984. gadā parādījās Marcos Mantula ar 3,5 litru Rover V8 motoru. Auto maksimālais ātrums bija 140 jūdzes stundā.
No 1991.-1996. gadam atjaunoja Mini Marcos ražošanu pašu rūpnīcā, jo veidnes un tiesības uz Mini Marcos atgriezās Marcos īpašumā.
1993. gadā Marcos pameta kit kāru tirgu un stādīja priekšā modeli Mantara kā pilnībā būvētu spēkratu līdzīgu TVR un Porsche. Uz priekšu šo auto dzina 3,9 litru Rover motors.
1995. gada Lemānas sacīkstēs Marcos izcīnīja septīto vietu savā klasē, kas mazam ražotājam ir sasniegums.
Vēl viena izputēšana notika 2000. gadā. Divus gadus vēlāk uzņēmējs no Kanādas Tonijs Stelliga iegādājās uzņēmumu un atjaunoja ražošanu 2002. gadā. Vairāki dizaineri no tuvu bankrotam esošās TVR kompānijas, 2005. gadā pārnāca uz Marcos.

Mini Marcos atgriezās ražošanā no 2005. gada.
2007. gadā Marcos Engineering Ltd pārtrauca darbību.
Kad Marcos slēdza, Mini Marcos veidnes ieguva Rorijs Makmats ( Rory McMath) no Marcos Haritage Spares, kurš atgrieza auto ražošanā kā Heritage MK 6 un GT, kas bija vēlāka, sacīkšu versija.

P.S. Nesanāca man pabeigt šo rakstu līdz 83. Lemānas sacīkšu startam. Tagad, kad lieku punktu, ir zināms, ka uzvaru izcīnījusi Porsche komanda un Niko Holkenbergs ar auto numur 19. Ir pārrakstīta vēstures grāmata, jo kopš 1998. gada Porsche bija 16 uzvaras, bet šodien izcīnīta 17.
Apsveicējiem pievienojas arī autodroms.lv kolektīvs!
Kristiāns Andersons