Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Foto: @autodroms.lv

Skatoties, kā divi kungi spēka gados nekautrējoties novieto savus motociklus pie veikala durvīm perpendikulāri pāri gājēju celiņam pretim gājēju pārejai, lai dotos pamieloties ar kafiju un smalkmaizītēm,   nav jābrīnās, kāpēc labās domās par motociklistiem ir tikai paši motociklisti. Un, būsim godīgi – arī ne visi! Jo dažu aprobežotu indivīdu dēļ neslava klājās pār visu motobraucēju saimi!

Problēmas ar motobraucēju kultūru nav tikai Latvijā vien. Tiesa gan, Eiropā problēmu ir mazāk kā pie mums vai Krievijā. Neskan glaimojoši, bet no dziesmas vārdus neizmetīsi. Tā tas vienkārši ir.  Nedaudz ielūkosimies Krievijas autoskolu asociācijas vadītāja Sergeja Lobareva stāstītajā. Kā zināms, uz 42 miljoniem autobraucēju, Krievijā ir 2,4 miljoni motociklistu.

Ar ko atšķiras cienījams motociklists no pamuļķa? To lieliski parādījusi Francija, atļaujot motociklistiem braukt pilsētas režīmā starp automobiļu joslām. Pārliecinoši lielākā daļa šo priekšrocību izmanto tikai tajā gadījumā, kad konkrētā ielas posmā satiksmes kustība ir lēnāka par 50 kilometriem stundā. Tad motociklists pārvietojas starp joslām ar atļauto ātrumu, izbēgot stāvēšanu sastrēgumā. Ātrāk par automobiļiem, bet ne ātrāk par atļauto braukšanas ātrumu. Un tikai daži šo priekšrocību saprot perversi – ar ātrumu 120 km/h starp rindām, kuras kustās ar ātrumu 70 km/h. Turklāt, pie atļautā ātruma 50 km/h! Diemžēl šādi mūsu pusē priekšrocības izprot nomācošais vairākums.

Pats galvenais Krievijas auto un moto vadīšanas skolotājs uzskata, ka lielākajā pasaules daļā motocikls tiek iegādāts kā transporta līdzeklis. Kā pārvietošanās līdzeklis, lai veiksmīgi un ērti nokļūtu galamērķī pa pilsētas šaurajām ieliņām. Mūsu pusē motociklu izvēlas kā ekstrēmu izjūtu ķeršanas instrumentu. Attiecīgi tā tas arī tiek izmantots. Šī nianse arī vainojama pie tā, ka ne mazums motociklistu regulāri un nekaunīgi pārkāpj satiksmes noteikumus, rada bīstamas situācijas, riskē ar sevi un apkārtējiem. Nereti tas beidzās traģiski.

Arī Krievijas BMW Driving Experience vadītājs Vladimirs Burcevs piekrīt, ka saprātīgai būtnei pienāktos spēt atdalīt sacīkšu treku no koplietošanas ceļiem. Gribi pierādīt savu veiklību un prasmes? Dari to trasē ar sev līdzīgiem un ne kopējā satiksmē sacenšoties ar vieglo un kravas automobiļu vadītājiem.

Viņš arī iesaka motociklistiem “nelēkāt” starp joslām. Ja autovadītājs pamana tuvojoties motociklu kreisajā pusē, tad viņš automātiski parausies pa labi un pat nepaspēs palūkoties labā skata spogulī, kad motocikls jau būs klāt un būs notikusi sadursme. Katram uz ceļa jāparūpējas, lai pats un visi pārējie justos komforta zonā. Ja tas ir tā, tad varam runāt par motobraucēja brīvību un priekšrocībām. Visos pārējos gadījumos tas jau ir slikts tonis, kurš dažās minūtēs apdraud simtiem apkārtējo.

Motocikla priekšrocība ir tā, ka tam nav valsts numura zīmes priekšpusē. Tātad fotoradari ir bezspēcīgi! Šādu uzticību motociklistiem nāktos novērtēt un atbildēt ar adekvātu rīcību!

Protams, noteikumi atļauj motociklu novietot stāvēšanai uz gājēju ietves. Ja to izdara tā, lai nevienam netraucētu, visticamāk gājēji to pat nepamanīs. Kur nu vēl iebildīs! Ja motocikli stāv visā platumā pāri ietvei, tad tā jau ir trula bezkaunība.

Priekšā gari vismaz četri motociklu sezonas mēneši – sāksim un nodzīvosim tos ar savstarpēju pieklājību!