Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Uzmini auto: no televizora ekrāna noskatītā itāļu skaistule Intermeccanica Italia Spyder

7 Jūl 2016

Pirms mans televizors tika aizvests uz garantijas remontu, vēl paspēju noskatīties sižetu par, man līdz šim nezināmu automašīnu Intermeccanica Italia Spyder.

Uzņēmuma vēsture sākās 1967. gadā, kad Frenks un Paula Reisneri ( Frank & Paula Raisner) Turīnā dibināja firmu Intermeccanica un uzsāka modeļa Italia Spyder ražošanu.

Frenks bija ķīmijas inženieris, kas dzimis Ungārijā, uzaudzis Kanādā, bet izglītojies ASV. Pirms uzsākt modeļa izlaišanu notika darbs pie tehniskām izmaiņām, nosaukuma un īpašumtiesībām.

Mašīnu var dēvēt par itāļu- amerikāņu hibrīdu. Lieta tāda, ka Džeks Griffits ( Jack Griffith) Ņujorkā uzlika Ford V8 motoru uz mazās TVR šasijas. Rezultāts izdevās lielisks, bet ne pietiekoši labs, lai ideja noturētos virs ūdens. Tad Griffits vērsās pie Frenka Raisnera, lai izveidotu šasiju un virsbūvi viņa nākamajam spēkratam. Raisnera kungam bija pieredze arī Apollo GT automobiļa ražošanā. Šo automobili būvēja viņa nodibināts uzņēmums International Motor Cars no 1962.- 1965. gadam.

Par nākamā Griffita auto dizaineru kļuva Bobs Kumberfords ( Bob Cumberford) un Grifith GT mašīnu nodemonstrēja 1965. gada Ņujorkas auto izstādē. Ar to nebija gana, lai glābtu Griffita uzņēmumu, kurš bankrotēja atstājot Intermeccanica ar dārgiem instrumentiem un ietaisēm. Pasūtītas bija 2, 250 virsbūves. Tās, kuras netika nosūtītas uz ASV pabeidza Stīvs Vilders ( Steve Wilder) no Holman and Moody uzņēmuma.

Intermeccanica nekas cits neatlika kā uzsākt auto būvniecību pašiem un Itālijā. Viņi atrada ASV izplatītāju Genseru Foremanu ( Genser Foreman), kurš palīdzēja radīt reklāmas materiālu. Sākotnēji auto nosauca par GSF Genser-Foreman Experimental. Ford piekrita piegādāt uz Turīnu dzinējus, transmisijas, aizmugures asis un Magnum 500 riteņus no Mustang modeļa. Sekoja modeļa nosaukuma maiņa uz Torino, bet to ātri pievāca paši Ford. Frenks Raisners izdomāja saukt auto par Italia un lika nosaukumu rakstīt šķērsām pāri auto degungalam, lai izvairītos no turpmākiem pārpratumiem.

Spēkratam bija V8 sirds no ASV, bet šasija un virsbūve nāca no Eiropas. Džons Krosvaits ( John Crosthwaite) no Intermeccanica veidoja šasiju no dažādu Eiropas ražotāju detaļām. Izmantoja kvadrātveida caurules, lai veidotu neatkarīgo balstiekārtu, kuru metināja pie virsbūves. Priekšējā balstiekārta bija ar nevienādām svirām, bet aizmugurē montēja Mustang asi ar slokšņu atsperēm un garenstiepnēm.

Ford sākumā sūtīja 4,7 litru motoru, tad darba tilpums palielinājās līdz pieciem litriem, bet vēlāk nāca 5,7 litru Cleveland 351 V8 spēka agregāts. Sešdesmit jūdzes stundā auto spēja sasniegt mazāk nekā 6,5 sekundēs.

Kabrioleta variantu veidojis Franko Skaglione ( Franco Scaglione). Viņš pievienoja mazos buferus un atjaunoja formu. Visvairāk pārdots tika tieši kabriolets. No 1967.- 1973. gadam saražoja pie 600 mašīnu. Sekoja modeļa Indra ražošana, kas izmantoja Opel daļas. Te bija Opeļa Chrysler V8 motors un balstiekārta no Opel Diplomat.