Par zaļu pat vēl zaļāks ir mūsu elektroauto! Iepazīsimies ar Slaby -Behringer Cyclecar!
Šodien vācu autoražotājiem pienākuši grūti laiki, jo jācīnās ar Ķīnas elektrisko spēkratu pārbagātības ienākšanu mūsu tirgū. Jācenšas, lai atgrieztos modē vācu kvalitāte. Izrādās, ka senos laikos arī Vācijā bija savs elektromobilis un mēs to atcerēsimies.
Slaby-Behringer elektrisko spēkratu ražotne pastāvēja no 1919. līdz 1924. gadam Berlīnē-Šarlotenburgā. Par šo mašīnu jāpateicas vīram vārdā Rūdolfs Slebijs ( Rudolf Slaby). Viņš bija profesora Ādolfa Slebija ( Adolf Slaby) dēls. Ādolfs Slebijs bija Šarlotenburgas Tehniskās universitātes lektors un Telefunken līdzdibinātājs. Savukārt Rūdolfs uzsāka karjeru vācu aviācijas industrijā. Pienākot 1919. gadam nodibināja uzņēmumu SB-Automobil -Gesellschaft mbh, lai ražotu mazus elektroauto. Pirmajā gadā vien izlaida 257 mašīnas. Tie bija paredzēti braukšanai vienatnē. Auto bija nesošā virsbūve no tripleksa plastmasas. Doma bija radīt transporta līdzekli kara invalīdiem. Par mašīnu ieinteresējās Jorgens Skafte Rassmusens ( Jorgen Skafte Rasmussen), kurš būvēja divtaktu motociklus DKW. Viņš pasūtīja Slebija kungam simts Slaby -Behringer automobiļus. Tie tiktu piedāvāti Leipcigas gadatirgū. Automašīnas svars svina akumulatoriem bija 180 kg. Auto aizmugurē bija pašu Slaby Behringer radīts līdzstrāvas motors. Spēkratam bija ķēdes pārvads.
Vēlāk Hermanis Beringers pārliecināja brālēnu uzbūvēt divvietīgu automobili ar DKW motoru. Kopš 1920. gada, kad tapis arī augšējā foto redzamais Slaby -Behringer Cyclecar, 200 automobiļus pārdeva Japānā, kas pēc tam kļuva par galveno elektrisko automobiļu tirgu. Tur pārsvarā mašīnas pasūtīja valsts iestādes un taksometru pārvadātāji. Mani mulsina doma vai japāņi tur divatā varēja iesēsties? Taksometrā tak ir šoferis un pasažieris, bet melnbaltajā foto pa labi, kurjeram knapi pietiek vietas pašam un visam vedamajam.
Lai izpildītu starptautiskos pasūtījumus, bija nepieciešama lielāka akumulatoru kapacitāte. Sākumā bija 24V, bet vēlāk 36V.
Tomēr problēmas ekonomikā, tostarp inflācija Vācijā, 1923. gadā pārtrauca ražošanu. Vēlāk 1924. gada jūnijā ražotne bankrotēja.
Mazais, vienvietīgais Slaby- Behringer ar 0,5 zs jaudu 1920. gadā maksāja 600 markas un ar 24 voltu 80 ampērstundu bateriju varēja nobraukt 60 kilometrus. Maksimālais auto ātrums bija 24 km/h.
Rasmussena kungs turpināja ražotnes finansiālo atbalstu un tapa arī spēkrati ar DKW benzīna motoriem. Kpā uzbūvēja 2005 automobiļus un no tiem 266 spēkratus ar DKW motoriem. Apakšējā melnbaltajā bildē var redzēt eksportam uz Japānu paredzētos Slaby-Behringer automobiļus.
Kristiāns Andersons
Komentāri: