Pilsētas “ar rītdienu” svētki
Kristiāns Andersons
Šodien sākas Rīgas svētki trīs dienu garumā un tāpēc pirms iešanas uz koncertiem un pasākumiem padalīšos ar atmiņām par šā gada Ventspils pilsētas svētkos redzēto.
Tā kā mums Ventspilī radi nedzīvo, tad jau laikus rezervējām nakšņošanas vietu Jūrkalnē. Saimniecība, kur trešdien tika sarunāts namiņš pie jūras saucas ‘’Zītari’’.
Agrā sestdienas rītā salikām visas līdzi ņemamās mantas mūsu mazajā MPV OPEL AGILA.
Šajā pusgadā esam iemācījušies izmantot OPEL AGILA it kā neesošo bagāžas telpu tā, ka viss vajadzīgais salien. Tagad mantu sarakstu gan papildināja arī segas un pa kādam spilvenam, jo zinājām, ka Jūrkalnē būs tikai gultas. Sasēžoties četriem pieaugušajiem un startējot pagalmā likās, ka mazais 1,3 litru dīzelītis nepavilks smago vezumu. Vēlāk, kad darba šķidrumi sasniedza vajadzīgo temperatūru un visi 75 zirgi pamodās mazā AGILA bez problēmām mūs nesa pretī izvēlētajam galamērķim, palaikam, iesaistoties kāda tūļīgāka braucēja apdzīšanā.
Naktsmāju galapunktā mūs sagaidīja runīgs saimnieks un pēc nelielas ieturēšanās ar līdzpaņemtajām sviestmaizēm mēs varējām doties uz jūru.
Ar ienākšanu jūrā tur ir tā, ka vienā vietā var traucēt akmeņi, bet paejot dažus soļus uz vienu vai otru pusi var mierīgi iesoļot jūrā bez koralšūziem.
Kad mūsu labākie draugi jūra, saule un vējš bija darījuši savu darbu un labā omā atgriezāmies namiņā, par darvas karoti medus mucā parūpējās ‘’Zītaru’’ saimniece. Viņa paziņoja, ka esot’’ aizmirsusi’’ par to, ka namiņš vajadzīgs pašiem. Uz meitas desmito kāzu jubileju, kas paredzēta vakarā, braukšot māsīcas un vai mums neesot telts?
Vārdu ‘’aizmirsa’’ es lieku pēdiņās, jo tādu pasākumu ar dzīvo mūziku klātiem galdiem un visiem radiem un draugiem parasti organizē laicīgi un to ir grūti aizmirst.
Sarunu rezultātā nepadevāmies izmešanai no namiņa un mums tika dots laiks līdz nākamās dienas vieniem, kad uz neatgriešanos jāpazūd.
Bija laiks startam uz Ventspili. Pa ceļam vēl kāds saldējums Užavas alusdarītavas veikalā un tad jau ar laipna policista atļauju ieripojām Ventspils pils pagalmā.
Pēc dažādu ekspozīciju aplūkošanas pilī, viena no izstādēm veltīta pēdējā laikā tik populārajam kolekcionēšanas objektam naudai.
Sekoja vakara koncertprogramma ar grupas ’’Jumprava’’ vecajiem hitiem un lustīgiem deju ritmiem pēc tam. Klausoties grupas ‘’Jumprava’’ dziesmu ‘’Lidmašīna’’ arī man vēderā ieslēdzās motors, kas prasīja ēst un ne tuvu nav tik ekonomisks kā AGILA spēka agregāts. Cerēju Ventspilī izlīdzēties ar savu ‘’Čili Pica’’ biedra karti, bet šajā pilsētā tāda ēdināšanas iestāde nav.
Laipnais policists ieteica doties uz ēdnīcu ar nosaukumu ‘’Lemberga Hūte’’.
Priekšā jau gaidīja daudz izsalkušo un mūsu pēdējā šnicele burtiski tika izzvejota no katla apakšas.
Mans ieteikums, ka Ventspilī derētu vēl kāda ēstuve uz priekšdienām, jo darba pietiktu noteikti.
Pēc koncerta sekoja ilgs un grandiozs salūts, kurš šķita tev virs galvas esam neatkarīgi no atrašanās vietas promenādē. Nobeigumā vēl kuģu drifts pa Ventu ar krāsainām ūdens šaltīm.
Nākamajā dienā, spītējot 36 grādu karstumam, atgriezāmies Ventspilī, lai aplūkotu vakarnakt neredzētos objektus. Piemēram, Reņķa dārzu, kur Latvijas Šlāgeraptaujā dzied grupa ‘’Ginc un es’’. Viņi, paši to nezinot, ‘’kopē’’ autodroms.lv komandu.
Pasveicinājuši zilo govi uz mola devāmies teātra nama ’’Jūras Vārti’’ virzienā, kas bija pēdējais apskatītais, kultūras objekts.
Man vēl tika Užavas alus kauss ceļakājai, jo atbildīgs esmu par Waze navigāciju nevis stūrēšanu.
Tā mums gāja Ventspils pilsētas svētkos, bet nu raudzīsim ar ko pārsteigs Rīga?
Komentāri: