SINGER ,tās nav tikai šujmašīnas
Kristiāns Andersons
Inženieris, kuģu būvētājs Džordžs Zingers (George Singer) 1860. gadā sāka strādāt šujmašīnu ražošanas firmā Koventrijā, kura saucās “Sewing Machine Co.”. Te gan jāteic, ka visiem pazīstamo “Singer” šujmašīnu kompāniju dibināja cits vīrs ar tādu pašu uzvārdu, amerikānis Īzaks Merrits Zingers (Isaac Merrit Singer).
Džordžs Zingers ātri virzījās pa karjeras kāpnēm un pēc astoņiem gadiem kļuva par nodaļas vadītāju. 1868. gadā kompānija uzsāka velosipēdu ražošanu. 1875. gadā Zingers pameta uzņēmumu, lai dibinātu savējo, kur ražoja savas šujmašīnas un velosipēdus. Tikai 1901. gadā Zingeram radās interese par pašgājēja ratiem un tika nopirktas tiesības ražot PERTES& BIRCH motociklus. Tapa gan divu, gan trīs riteņu, paša konstruēti braucamie. Pirmo auto SINGER 15 HP izlaida 1905. gadā. To uzbūvēja pēc “Lea Francis” licences un spēkratam bija horizontāls trīs cilindru motors ar 76 centimetru gariem klaņiem. No 1906. gada tika izmantoti “White& Poppe” un “Aster” firmu dzinēji. Pēc Zingera nāves modeļu gammā par galveno kļuva 16/20 HP automobilis. 1912. gadā parādījās SINGER TEN, kas bija klasiskas konstrukcijas auto, kaut arī trīs pakāpju pārnesumu kārba stiprinājās pie aizmugurējā tilta. Mašīna tika piedāvāta arī kā sporta auto. Modeli TEN turpināja ražot arī pēc kara, modernizēja un ar laiku dzinēju nomainīja ar monobloka, augšvārstu spēka agregātu. Komerciāli veiksmīgs izrādījās modelis BUNNY, kas ņēma dalību sacensībās Brūklendā. Pēc kara tika iegādāta kompānija “Coventry Premier”, kuras cehos turpināja ražot motociklus. 1921. gadā šajā rūpnīcā tapa neveiksmīgs modeļa TEN turpinājums. To nosauca par PREMIER ar V2 motoru, kuru vēlāk nomainīja ar četru cilindru dzinēju, taču neveiksmīgo projektu, pēc gada, nolēma pārtraukt. Parādījās SINGER auto ar divu litru motoru un mīkstāku piekari.
Priekšā bija puseliptiskās, bet aizmugurē ceturtdaļeliptiskās atsperes. 1925. gadā novecojušo TEN beidzot atnāca nomainīt modelis 10/26. 1926. gada beigās Londonas auto salonā nodemonstrēja interesantu modeli JUNIOR ar augšējo sadales vārpstu. Drīz parādījās JUNIOR sporta variants, bet 1929. gadā bāzes modelis tika pie saliekamā jumta. Variantam SPECIAL bija 972 kubikcentimetru motors. Tieši JUNIOR un SENIOR (par SENIOR pārsauca 10/26) ļāva SINGER iekļauties angļu auto būvētāju trijniekā blakus MORRIS un AUSTIN. SENIOR nomainīja ar jaunu modeli, kam bija sešu cilindru 1,8 litru motors, bet JUNIOR tika pie četru pakāpju pārnesumu kārbas un jauna dzinēja ar sānu vārstiem. 1932. gadā Leo Dž. Šorters sāka vadīt konstruktoru biroju un triju gadu laikā visiem modeļiem uzstādīja augšējo sadales vārpstu. Modelis SPORT NINE ar šādu dzinēju 1933. gada “Lemānā” ieņēma 13. vietu, bet gadu vēlāk pakāpās uz septīto. Pēc panākuma auto pārsauca par LE MANS. Automobiļa konstruktoru sauca A. Dž. Būts (A. G. Booth).
No tehniskās puses jāatzīmē, ka auto bija rūpīgi nobalansēta kloķvārpsta, kas izgatavota no vienas sagataves. Sērijveida izpildījumā tas bija uzticams auto, kura dzinējs varēja pārliecinoši darboties līdz 6000 apgriezieniem. Ātrgaitas variants LE MANS SPECIAL ieguva jaudīgāku 1,5 litru spēka agregātu. 1935. gadā izlaida modeli ELEVEN AIRSTREAM, kas apstiprināja novatoriskās stratēģijas pareizību. Arī pēc kara turpinājās visu modeļu ražošana.
Jauns modelis parādījās tikai 1949. gadā un tas bija sedans SM 1500, kam divus gadus vēlāk sekoja rodsters. Beigas SINGER neatkarībai nāca līdz ar iekļaušanos koncernā “Rootes Motors”, kas notika 1956. gadā. Pēc tam SINGER ražojumus bija grūti atšķirt no HILLMAN produkcijas. Tā, piemēram, SINGER CHAMOIS kļuva par tālāko attīstību, ar aizmugurē novietotu dzinēju bruņotajam, HILLMAN IMP modelim.
SINGER vārds uz visiem laikiem pazuda, kad CHRYSLER pārņēma uzņēmumu “Rootes”, kuru vēlāk pārdeva PEUGEOT un daļēji RENAULT.
Komentāri: