Sofija Lorēna un viņas, kaijas spārnu, Mercedes
Kristiāns Andersons
Itāļu aktrise Sofija Lorēna kļuva par pirmo aktrisi, kas saņēmusi balvu par lomu ne angļu valodā. Tas notika 1962. gadā, kad tika gūta Amerikas Kinoakadēmijas, labākās aktrises balva par lomu filmā ‘’Divas sievietes.
Kā savu riteņoto draugu aktrise izvēlējās, piecdesmitajos gados izstrādāto, Mercedes –Benz SLR kupeju. Tā līdz pat šodienai ir palikusi par vienu no jaudīgākajām un elegantākajām mašīnām.
Modeli regulāri atjaunoja, bet iegūt tādu nebija lemts katram. Cena bija tikai viens no šķēršļiem, lai gribētājs iegūtu spārnoto, sudraba bultu. SLR modeļos noteicošais vienmēr bija jauda un izcilas dinamiskās īpašības. Lai savaldītu šādu auto, vadītājam bija jābūt profesionālim. Tāpēc Sofija Lorēna izmantoja šofera pakalpojumus.
Pretēji maldinošajam nosaukumam Mercedes-Benz 300 SLR nebāzējās ne uz slavenā , 1954, gada 300 SL Gullwing ( W 198), ne arī uz agrāk tapušā, 1952. gada, sacīkšu auto ( W 194). Tam par pamatu bija 1954.- 1955. gada F1 Mercedes-Benz ( W 196) sacīkšu mašīna. Kaut arī līdzība tika mantota no 1954. gada Gullwing ieskaitot kaijas spārnu durvis kupejas versijai.
Tie bijuši Mercedes- Benz marketinga daļas speciālisti, kas uzskatīja W 196 S nosaukumu par neinteresantu un deva automobilim 300 SLR nosaukumu. Tas norāda uz auto vieglo konstrukciju Sport Leicht Rennen.
Tagad dažos vārdos par 300 SL Gullwing.
Auto ar kaijas spārnu durvīm MERCEDES –BENZ 300 SL sērijveida ražošana sākās 1954. gadā. Ielas automobili izlaida pēc importiera Makša Hofmana ( Max Hoffman) ierosinājuma, lai varētu , izmantojot sacīkšu varianta panākumus trasēs, veiksmīgi pārdot sērijveida versiju. Interesantais durvju vēršanās princips bija nepieciešams, jo augstie sliekšņi slēpa sarežģītās šasijas telpisko rāmi. Pirmoreiz sērijveida automobilī pielietotā degvielas iesmidzināšanas sistēma ļāva sešu cilindru dzinējam attīstīt 240 zs jaudu un 257 km/h maksimālo ātrumu.
Komentāri: