Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Vispirms jau tā vien gribās saplaukšķināt plaukstas, jo SsangYong atkal ir Latvijā. Var smieties, rēkt un pa zemi vārtīties histēriskos krampjos, bet šis korejietis ir ļoti interesants auto vēl no pirmās Rexton paaudzes ar Mercedes Benz dīzeļdzinēju. Ne velti kādā Rexton testa braucienā pirms daudziem gadiem tika dāvinātas tankista brilles un armijas virsnieka ķēdīte ar medaljonu. Patiešām īsts tanks mierīgiem civīliedzīvotājiem.

Apsveicot Autobrava ar SsangYong zīmola pārņemšanu savā paspārnē, tika sarunāts testa brauciens ar gluži svaigo modeli Tivoli. Gan jau, ka visi būs pamanījuši, ka nosaukums otrādi lasot skan ļoti mīļi – Tivoli=I Lov It! Sakritība? kas zina, kā viņiem tur saulainajā Korejā rodas nosaukumi, bet brauciens ar mazuli šķita pat ļoti interesants.

Vispirms ķeramies pie tā, ko redzam – vizuālā tēla. Tad nu beidzot radīts vismaz viens krosovers, kas neizskatās pēc apaļīgi draiskas jaunkundzes. Šie salkanie vaibsti jau krietni pieriebušies. Pat tad, ka purngals veidots agresīvi niknā manierē, tā tik un tā ir jaunkundze ar bārdiņu un ūsām, kas atgādina kādu TV šovu nesenā pagātnē. Tivoli ir tāds, kāds tas ir – nedaudz primitīvs, nedaudz kantains, nedaudz pievilcīgs un nenoliedzami ņiprs. Skatoties pa gabalu nerodas izlūzijas, ka iekšā kutinās stilbus, ventilēs sēžu vai rādīs Toma un Džerija svaigākās sērijas. Pat gluži pretēji – Tivoli vizuālais tēls like aizdomāties par piedzīvojumiem, kas visticamāk mazulim pat nebūtu pa spēkam.

Mazulis šajā gadījumā arī ir visnotaļ aiz matiem pievilkts jēdziens. Tas varbūt neliels šķiet no ārpuses, bet iekšpusē vieta ir gan priekšējiem, gan, piedodiet – pakaļējiem pasažieriem. Bez visa tā, salona iekārtojums ir ļoti ērts. Sedēkli nesanāks noregulēt divdesmit vienā pozīcijā, bet ar visām četrām var ātri atrast ērtāko. Varbūt automobiļa priekšējais panelis ir nedaudz noklīdis tulkojumā, taču tas nav traucējoši. Nu un, ja degvielas patēriņu var uzzināt nospiežot pogu uz paneļa blakus multimediju pultij? Būsim godīgi, šo darbību mēs veicam daudz retāk, kā aizdedzes atslēgas grozīšanu, kas ir precīzi tur, kur tai jābūt! Un nav jau tā, ka uz stūres nav podziņu un kloķīšu…

Degvielas patēriņš 1,6 litra benzīna dzinējam ar 128 zirgspēku jaudu, kas mērāms līdz 7 litriem uz 100 kilometriem, šķiet gana pievilcīgs. Ražotājs solījis 6,6 litrus uz 100 kilometriem un nav īpaši daudz samelojis. Benzīna versija pieejama tikai priekšpiedziņas izpildījumā ar sešu pakāpju manuālo vai automātisko transmisiju. Tāda paša tilpuma dīzelim pievienojas iespēja tikt pie pilnpiedziņas, kas apvienota ar manuālo kārbu. Ja reiz ir pilnpiedziņa, tad noteikti ir iespēja nobraukt no ceļa.

Arī ar priekšpiedziņas Tivoli no ceļa var nobraukt. Augstais krosoveriem raksturīgais klīrens (180 mm) ļauj nebēdāt par uzsēšanos uz apmales. Pat dziļi arumā ar šo auto izdevās iestūrēt, lai iemūžinātu burvīgus miglas vālus tepat netālu Ropažu pusē.

Ātri ar šo auto braukt var droši. Ļoti ātri vairs nē. Ja ņemam par pamatu Ceļu satiksmes noteikumus, tad gaitas īpašības ir ļoti paklausīgas. Ja gribam tikt pie fotosesijas un 80 eiro lielu sodu, tad komforta zona zūd pie 140 km/h. Maksimālais šāda auto ātrums ir 181 km/h, bet diez vai kāds gribēs par to pārliecināties. Šis nav Vācijas ātrumbāņu karalis. Nav un droši var ar to lepoties!

Auto šķiet nedaudz par skaļu. Pat ne dzinēja dziesma, bet ārējie trokšņi. Lai gan varbūt to var norakstīt uz Ķīnā ražotajām ziemas riepām?  Vēl kāds aspekts, ko nespējam pārbaudīt. Un kāda tam starpība, ja SsangYong cena Latvijā sākas ar 14 290 eiro? Par šādu cenu pat desmitgadīgs Vācijā ražots mūsu labklājības simbols nav nopērkams – ar apšaubāmu nobraukumu, reālām prognozēm turbīnu, divmasu sajūgu vai paša dzinēja nomaiņai. Protams! Visu nosaka vēlme dižoties ar zīmolu. To SsangYong nespēj sniegt jo ražo automobiļus kustībai, dinamikai un labam noskaņojumam, atšķirībā no pseido lepnības.

Toties Tivoli jau bāzes aprīkojumā sola visus četrus elektriskos logu pacēlājus un kruīza kontroli. Pārējo var pielasīt papildopciju sarakstā vai izvēlēties lepnāko komforta versiju. Pavisam komforta pakotnes ir divas – Crystal un Quartz. Pirmajā gadījumā nav ar pirkstu balstāms ekrāns, bet klasiska audiosistēma ar USB un citiem moderniem labumiem.

Secinājums? Mazs cinītis… liels vezums… bla bla bla… Gluži normāls kompaktklases automobilis, ko reti kurš izvēlēsies, lai šķērsotu Ventas rumbu vai vilktu astoņu sekciju arklu. Simpātisks, godīgs un adekvāts pilsētas auto ar iespēju apciemot vecmāmiņu laukos. Teju vai gribētos ieteikt gados jauniem autobraucējiem, bet gan jau, ka visbiežākais pircējs būs kungs pēc 40, kas līdz šim braucis ar pusmūža Suzuki Vitara vai kaut ko tamlīdzīgu!