UZMANĪBU! Autodromā dzīvo Kobra.
Kristiāns Andersons
Nesen apmeklēju Rīgas Botānisko dārzu. Pa ceļam uz kasēm, pie žoga, pamanīju brīdinājuma uzrakstu, ka tuvumā esošajos kokos ligzdo vanags, kurš var uzbrukt, ja sajūt apdraudējumu.
Ir laiks līdzīgu uzrakstu pienaglot mūsu virtuālā autodroma sētai. Šoreiz gan brīdinājums nav domāts apmeklētājiem, bet gan konkurentiem, kuri iedrošināsies izbraukt trasē. Citām markām par biedinājumu, bet lasītājiem par prieku vēstures sadaļā ieperinājusies AC SHELBY COBRA.
Interesanti, ka čūskas tēma ir tuva auto ražotājiem. Ir DODGE VIPER, AC SHELBY COBRA un ALFA ROMEO logo rotā čūska.
AC Cars – leģendāra britu marka, kura specializējās tikai uz sacīkšu spēkratu izlaišanu. Markas vēsture aizsākās jau 1901. gadā. Tad satikās talantīgais konstruktors Džons Vellers ( John Weller) un uzņēmīgais biznesmenis Džons Portvains ( John Portwine). 1903. gadā kompanjoni uzbūvēja pirmo četrvietīgo pasažieru ekipāžu, kuru nodemonstrēja Londonas auto izstādē. Sērijveida ražošanā, īstu furoru radījusī, ekipāža netika laista, jo bija pārāk dārga. Nākamajā gadā izstrādāja lētāku, komerciālo mašīnu, kuru nosauca par AUTO – CARRIER. Tā radās abreviatūra AC. Pirmo pasažieru auto izlaida 1907. gadā ar nosaukumu SOCIABLE.
Kad 1921. gadā uzņēmuma vadību pārņem S. F. Edžs, ( S.F. Edge) AC Cars sāk ražot sporta automobiļus, kuri turpmākajos gados demonstrēja augstus rezultātus gan nacionālajās, gan pasaules sacīkstēs. 1926. gadā sacensībās spēkratiem ar dzinēja darba tilpumu 1,5 litri kompānija uzstādīja ātruma rekordu 100 jūdzes stundā.
1953. gadā demonstrēja modeli ACE , kura dzinēja jauda bija divas reizes lielāka nekā iepriekšējiem modeļiem.
Īstā pasaules slava atnāca 1962. gadā, kad priekšā stādīja modeli COBRA. Auto izveidoja amerikāņu sacīkšu braucējs un konstruktors Kerols Šelbijs ( Carroll Shelby). Ekstravagantais teksasietis, Lemānas sacīkšu, 1959. gadā, uzvarētājs, veicot 323 apļus pie ASTON MARTIN DBR1 stūres, dzima 1923. gada 11. janvārī un nodzīvoja 89 gadus līdz 2012. gada 10. maijam.
AC SHELBY COBRA kļuva par kulta mašīnu. Tāpat kā FORD MUSTANG vai FERRARI DINO un PORSCHE 911 to uzskata par vienu no labākajiem, pagājušā gadsimta sešdesmito un septiņdesmito gadu sporta auto. COBRA kļuva par, iespējams kopētāko automobili dēļ sava pievilcīgā dizaina, tehniskajiem raksturojumiem un vienkāršības.
1961. gadā Šelbijs apvienoja vieglo FORD V8 dzinēju ar modernizētu AC šasijas variantu. 1962. gada jūlijā COBRA sāka ražot. AC SHELBY COBRA ražošanā bija no 1962.- 1969. gadam. Kopā saražoja 1137 automobiļus . AC SHELBY COBRA MkI uzstādīja 4,2 litru V8 dzinēju.
Spēkrata ‘’dzīvā’’, Eiropas šasija apvienojumā ar lēto, amerikāņu motoru padarīja auto par vienu no dinamiskākajiem. Tā bija veiksmīga sacīkšu mašīna – ideāls sporta modelis.
Sākotnējais, MkII modelim, 289 kubikcentimetru, 4,7 litru spēka agregāts attīstīja 271 zs jaudu vienkāršajiem modeļiem, bet paši ‘’uzlādētākie’’ attīstīja, gandrīz, 400 zs. Spēkrata masa teju sasniedza 900 kg.
1963. gada ( MkII) modeļa, ar 4,7 litru, 271 zs motoru, maksimālais ātrums bija 220 km/h ( rūpnīca apgalvo 225 km/h), bet ieskrējiens no 0 – 97 km/h aizņēma 4,3 sekundes. 1965. gadā kupeja DAYTONA, kas bija modeļa COBRA 289 aerodinamiskāka versija uzvarēja FERRARI pasaules čempionātā sporta automobiļiem. Togad Šelbijs izlaida ātrgaitas modifikāciju Mk III ar 427 kubikcollu, 7 litru motoru. Tā jaudu izdevās pacelt līdz 800 zs. Tas Šelbijam ļāva savā personīgajā auto ieskrieties līdz 160 km/h 7,9 sekundēs. Tas viss 1968. gadā!
Šogad ir COBRA jubilejas gads. Kaut arī tās izveidotājs vairs nav ar mums, mašīna turpinās dzīvi gan mūsu lasāmajā, gan braucamajos autodromos.
Komentāri: