Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons

Ciemosimies pie Latvijā labi zināmās markas OPEL radītājiem. Mūžīgais jautājums, ko vilkt mugurā, šoreiz, ir viegli risināms, jo pirms auto ražošanas OPEL izlaida šujmašīnas.

Pirms iekāpt OPEL automobilī un doties ciemos jāpasaka, ka ielūgumu atveda pastnieks ar OPEL velosipēdu.

Šujmašīnu ražošanas uzņēmumu OPEL 1862. gadā dibināja Adams Opelis ( Adam Opel). Pēc viņa nāves 1895. gadā pieci dēli nolēma uzsākt velosipēdu ražošanu. Vēlāk parādījās mazāk veselīgais, bet ērtākais, salīdzinot ar velosipēdu, transporta līdzeklis OPEL automobilis. Tika nopirkta Fridriha Lucmana ( Friedrich Lutzmann) piederoša fabrika Anhaltē, kur Lucmans vāca kopā automobiļus pēc BENZ  modeļu parauga. 1899. gadā parādījās pirmais OPEL automobilis, kas bija OPEL patentēta Lucmana sistēmas automašīna ( Opel Patent – Motorwagen System Lutzmann).

Pēc kāda laika brāļi nolēma nopirkt licenci mūsdienīgāku auto ražošanai no franču kompānijas DARRACQ. 1902. gadā stādīja priekšā jaunu modeli OPEL 10/12 PS, kam bija 1884 kubikcentimetru, divu cilindru motors. Tam sekoja modelis 12/14 arī ar divu cilindru dzinēju, bet 1903. gadā sāka konstruēt OPEL 20/22 PS ar pirmo OPEL četru cilindru , 3,8 litru motoru. Augstākās klases spēkrats ar 6,9 litru motoru OPEL 35/40 PS dzima 1905. gadā.

Galvenais uzsvars tika likts uz mazlitrāžas braucamajiem no kuriem populārākais bija divvietīgais 1909. gada 4/8 PS DOCTORWAGEN  ar četru cilindru 8 zs motoru. Prototipu ar sešu cilindru motoru izgatavoja 1916. gadā un tas kalpoja par bāzi modeļiem 21/60 un 30/75. Spēkrats, kas guva plašu atzinību 20. gadu sākumā bija modelis OPEL 8/25 ar divu litru motoru . Par šī modeļa tālāko attīstību kļuva jaudīgākie 10/35 un 14/38 ar četru cilindru spēka agregātiem. Uz modeļa 8/25 šasijas tapa arī sporta automobiļi ar modeļa 14/38 agregātiem. CITROEN 5CV līdzinieks modelis LAUDFROSH – koka varde ieguva nosaukumu zaļās krāsas dēļ. Vardes lekšanu nodrošināja četru cilindru 951 kubikcentimetru motors. Dzinēja kubikcentimetri vēlāk tika pacelti līdz 1016 un modelis bija veiksmīgs, kas paglāba firmu no izputēšanas.

OPEL 10/14 PS nāca 1925. gadā un tam bija 2,6 litru, četru cilindru dzinējs, bet divus gadus vēlāk sekoja jauna komfortablu automobiļu sērija ar sešu cilindru motoriem.

Adama Opeļa mazdēls Frics fon Opelis, auto un moto sacīkšu braucējs, divdesmito gadu beigās uzsāka darbu pie mašīnas ar raķetes dzinēju. Eksperimentālais spēkrats RAK tika veiksmīgi izmēģināts un 1928. gadā sekoja prototipa RAK 2 parādīšanās. Tā uzlabotais variants uzrādīja 220 km/h maksimālo ātrumu. Togad nodemonstrēja modeli REGENT ar astoņu cilindru motoru.

Par koncerna GENERAL MOTORS sastāvdaļu OPEL kļuva 1929. gadā. Togad GENERAL MOTORS iegādājās 80 % OPEL akciju, bet 1931.gadā pārņēma pilnu kontroli pār OPEL.

Uzsvars joprojām tika likts uz nelielu un pieejamu auto ražošanu . Kopš 1935. gada sāka ražot modeli OPEL OLYMPIA, kas kļuva par pirmo vācu, masveida Automobili ar nesošo virsbūvi. Pēc gada nāca vēl lētākais modelis KADETT, kas guva veiksmi un pēc kara kalpoja par paraugu PSRS ražotajam MOSKVICH 400.

Trīsdesmito gadu beigās  tapušajam modelim SUPER SIX ( 1937) bija sešu cilindru motors. Pēc gada to nomainīja ar vidējās klases sedanu KAPITAN. Par galveno 1937. gada jaunumu kļuva luksus klases ADMIRAL, kura bruņojumā bija sešu cilindru dzinējs . Interesanti, ka no 1937. – 1947. gadam OPEL logo bija stilizēts dirižablis iekš ‘’O’’, kas simbolizēja vācu inženieru erudīciju. Vēlāk no 1954. – 1964. gadam logo attīstījās kā stilizēta lidmašīna. Šodienas OPEL radiatora restes rotājums ir no 1964. gada nākusī zibens bulta.

1950. gadā parādījās OLYMPIA ar modernizētu virsbūvi un trīs pakāpju pārnesumu kārbu ar pārslēdzēju uz stūres kolonnas. Šo modeli 1953. gadā nomainīja OPEL OLYMPIA REKORD, kuru ražoja līdz 1957. gadam. OLYMPIA REKORD virsbūve bija ar zemiem spārniem, bet vējstikls bija izliekts. 1959. gada jūlijā parādījās REKORD P1 modeļa četru durvju sedana versija.

Frankfurtes auto izstādē 1965. gadā nodemonstrēja eksperimentālo modeli OPEL GT ar kupejas virsbūvi , kuru sāka ražot trīs gadus vēlāk.

Modelis OPEL COMMODORE ( pirmā paaudze) dzima 1967. gada martā kā REKORD variants ar sešu cilindru motoru. Ja kāds vēlējās senatora cienīgu komfortu , tad no 1978.gada ( pirmā paaudze) to piedāvāja modeļa REKORD E pagarinātā versija, lielais sedans OPEL SENATOR. Senatori, kam labāk patika auto ar kupejas virsbūvi varēja izvēlēties OPEL MONZA.

Vietu starp KADETT un REKORD modeļiem 1970. gadā ieņēma OPEL ASCONA. Šā modeļa sportiskajai versijai OPEL MANTA tika dots uzdevums konkurēt ar FORD CAPRI. Kopš  1981. gada ASCONA ieguva priekšējo riteņu piedziņu. Kā sveiciens no siltās Spānijas 1982. gadā nāca mazā OPEL CORSA.  Lai nomanītu modeli REKORD 1986. gadā pasaulē nāca OPEL OMEGA, bet 1988. gada modelis VECTRA nomainīja OPEL ASCONA, savukārt modeļa MANTA vietā 1989. gadā nāca CALIBRA.

Nomainīt populāro modeli KADETT 1991. gadā uzticēja citai zvaigznei ar nosaukumu OPEL ASTRA.

Kompaktā kupeja OPEL TIGRA mums ir pazīstama no 1994. gada.

Iespēju ērti mainīt salona iekārtojumu piedāvā 1999. gadā nākusī OPEL ZAFIRA ar sēdekļu koncepciju Flex 7 . No mašīnas ar septiņām sēdvietām ZAFIRA var pārvērsties par palīgu lielu priekšmetu pārvadāšanai.

Ir padomāts arī par to, ka tradicionālā degviela reiz beigsies. Par to atgādināja konceptauto  OPEL ZAFIRA FUEL CELL HYDROGEN 3 , kas darbojas ar ūdeņradi.

Savukārt cits ZAFIRA variants 1,6 16v CNG darbināms ar saspiesto dabas gāzi.

Līdzās domām par nākotni netiek aizmirsts par uz tradīcijām balstītu braukšanas prieku.

2007. gada pavasarī Rīgas auto izstādes prožektoru gaismā, gozējās jaunais OPEL GT.

OPEL piedāvā dažādus auto modeļus un plašs ir to cilvēku loks , kurus izvēles brīdī varētu skart Russelsheimas zibens bulta.