Uzvarējušā diktatora, Staļina, autoparks
Kristiāns Andersons
Tā sakrita, ka kārtējā Zvaigžņu Auto seriāla sērija publicējama 9. maijā.
Reiz autodroms.lv jau rakstīja par Staļinam būvēto TATRA automobili, bet tā nebija vienīgā mašīna, kas viņu vizinājusi. Tāpēc šodien aplūkosim pārējos auto, kas veduši vienu no lielo ziepju vārītājiem, jo karā, zināms, uzvarētāju nav un nevar būt.
Pirmais, dienesta automobilis Staļinam parādījās jau 1917. gadā, pēc oktobra apvērsuma. Tad viņš ieņēma boļševiku valdības tautas komisāra nacionalitāšu jautājumos amatu. Viņam tika 1914. gada, 30 zs VAUXHALL, kurš bija speciāli pasūtīts Anglijā imperatora Nikolaja II mātes vajadzībām.
Pilsoņu kara laikā, Caricinskas frontē Staļinam iedalīja PACKARD TWIN SIX ar 12 cilindru motoru. Cara valdība bija iepirkusi vairākus desmitus automobiļu, tostarp arī ASV ražojumus, armijai. PACKARD spēja attīstīt 130 km/h lielu ātrumu. Atgriežoties Maskavā Staļins gribēja sev tādu mašīnu un to viņam iedalīja čekisti. Staļinam esot dikti paticis traukties savā 12 cilindru PACKARD ar atvērtu jumtu.
Drīzumā Josifam Visarionovičam nācās pārsēsties uz ROLLS ROYCE 40/50 SILVER GHOST, jo pieņēma lēmumu, ka valdības automobiļiem jābūt viena veida. Uz PSRS piegādāja pārsvarā vaļējus auto. No 1922.- 1925. gadam iepirka 73 mašīnas. No 1925. gada sāka ienākt ASV ražotie spēkrati, kas vadonim bija stipri tīkamāki par ROLLS ROYCE. Īpaši tuva viņam bija tieši PACKARD marka. Staļins pārsēdās uz PACKARD 533. Te bija riteņi ar diskiem un hromēti buferi. 1933. gadā iepirka dažus PACKARD TWELVE ar 12 cilindru motoru. Viens no partijas pirktajiem auto ar atvērto, faetona virsbūvi nonāca Staļina rokās, kas spēja novērtēt jaunumu. 1935. gada oktobrī ASV vēstnieks nodeva Staļinam Frenklina Rūzvelta dāvināto, bruņoto limuzīnu 14.sērijas PACKARD TWELVE baltā krāsā. Spēkratam bija septiņvietīga virsbūve. Izgatavoja tikai vienu garās bāzes, bruņoto automobili 14.sērijas PACKARD ražošanas laikā. Pēc dāvanas saņemšanas to nekavējoties pārkrāsoja valdības melnajā krāsā. Uz priekšu auto dzina 12 cilindru motors ar 8,2 litru darba tilpumu. Tā jauda bija 155 zs. Katras durvis svēra 350 kilogramus un masa izauga līdz 6 tonnām. Tomēr 130 km/h ātrumu varēja sasniegt. Ar šo auto Staļins devās daudzos izbraucienos gan uz Jaltas un citām konferencēm, gan pa sagrautās Berlīnes ielām 1945. gadā.
Staļinam un Lavrentijam Berijam bija PACKARD limuzīni ar sešiem sānu logiem.
Tomēr braukšana ar ārzemju auto kaitēja PSRS prestižam. Tāpēc jau trīsdesmito gadu sākumā pieņēma lēmumu par pašmāju ražojuma braucamā būvi valsts, augstākajām amatpersonām. Tas nedrīkstēja būt sliktāks par iemīļoto ASV marku. Pirmo mēģinājumu Ленинград- 1, kas tapa par pamatu ņemot BUICK 30-90, Staļins izbrāķēja.
Tad pie darba ķērās ZIS rūpnīcas darbinieki un 1936. gadā bija gatavi pirmie, eksperimentālie septiņvietīgā ZIS 101 automobiļa eksemplāri. Pamatā bija BUICK, bet virsbūvi nedaudz mainīja. Te pielietoja daudz tehnisko jauninājumu- vadītāju no pasažiera atdalīja stikls, bija radiouztvērējs, salona apsilde, termostats dzinēja dzesēšanas sistēmā un citas lietas. Šoreiz tika dota zaļā gaisma ražošanai, bet Staļins pats turpināja braukt ar bruņoto PACKARD. Respektējot vadoņa mīlestību par pamatu nākamajam valdības limuzīnam, kuru sauca ZIS 110 ņēma PACKARD 180. ZIS 110 kļuva par jaudīgāko un ātrāko tā laika spēkratu, kas ražots PSRS. Maksimālais ātrums bija 140 km/h.
Paralēli veidoja arī bruņu auto speciāli Staļinam, kuru beigās nosauca par ZIS 115. Auto masa pārsniedza piecas tonnas. Ražošana notika slepenībā. Sākumā militārajā rūpnīcā tapa bruņu kapsula, kurai pēc tam piemetināja virsbūves detaļas. Bruņu aizsargu testēja poligonā pirms atdot savākšanai. Ārēji auto daudz neatšķīrās no parasta ZIS 110, bet sargāja pat no mīnu šķembām. Pazīt bruņu auto varēja, piemēram, pēc centrālā miglas luktura priekšā. Tāpat salonā šoferi no pasažiera neatdalīja stikls. Te bija arī kondicionieris. Kopā izgatavoja 32 ZIS 115 un visi kalpoja Staļinam.
Komentāri: