Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons
Ar šādu jautājumu katrs, kurš abonē žurnālu, dodas pastkastītes virzienā.
Liels prieks, ja starp neskaitāmajām reklāmu lapiņām atrodas gaidītais žurnāls. Kārtīgam auto fanam tas ir auto tematikas žurnāls. Šodien Latvijā ir pāris ārzemju preses izdevumi, kas pielāgoti mūsu lasītājiem, bet ko par auto tēmu lasīja agrāk? Jautājums radās izdzirdot Andreja Nagela vārdu. Viņš bija Pēterburgas žurnāla ‘’Avtomobiļ’’ izdevējs un redaktors. Tostarp kaislīgs autosportists, kurš 1912. gadā piedalījās Montekarlo rallijā un ar Russo Balt C24/40 izcīnīja devīto vietu. Žurnāls ‘’Avtomobiļ’’ ir viens no specializētās auto preses pionieriem Krievijā. Interesanti, ka pirmais automobilists Krievijā arī bija žurnālists. 1891. gadā ar motorizēto ekipāžu tur ieradās Vasīlijs Navrockis – laikraksta ‘’Odesskij Ļistok’’ redaktors. Sākotnēji nebija speciāla žurnāla tieši par auto, bet daži izdevumi veltīja rubrikas riteņotajiem draugiem. No 1894. gada Pēterburgā sāka iznākt žurnāls ‘’Samokat’’ Aleksandra Orlovska vadībā. Orlovskim piederēja velosipēdu veikals. Kad žurnāla vadīšanu nodeva dēliem, viņi tajā rakstīja ne tikai par velosipēdiem, bet arī par auto lietām un motorlaivu sportu. Vēlāk izdevumu pārdēvēja par ‘’Avtomobiļnoe Ģelo’’. Līdz 20. gadsimta sākumam galvenā informācija par spēkratiem atradās ‘’Cikļist’’ un ‘’Sport’’ izdevumos. No 1895. gada iznākošajā ‘’Cikļist’’ blakus rakstiem par sportu, karikatūrām bija rubrika par auto un velosipēdiem. Īsts auto žurnāls parādās 1902. gadā. – ‘’Avtomobiļ’’. Pirmā numura redaktora slejā teikts, ka jaunā žurnāla uzdevums ir popularizēt auto nozari Krievijā. Bez žurnāla ‘’Avtomobiļ’’ Nagels strādāja arī pie izdevumu ‘’Dvigateļ’’, ‘’Aero’’, ‘’Sport’’, ‘’Avtomobiļnaja žizņ’’ veidošanas. Pirmais Krievijas auto žurnāls ‘’Avtomobiļ’’ iznāca līdz septiņpadsmitajam gadam. Savukārt Maskavā iznāca žurnāls ‘’Avtomobiļist’’. Jāteic, ka šie pirmie izdevumi noturējās tirgū neilgu laiku. Diezgan populārs bija ‘’Samohod’’, Kuru izdeva Rietumu frontes transporta daļa. Tas specializējās uz militārajiem automobiļiem. Iznāca gan tikai divpadsmit numuri. Izdevumos, kas rakstīja par sportu parādījās raksti par auto kā sporta sastāvdaļu. Tā, piemēram, Maskavas izdevums ‘’Velosiped i Rečnoj jahtklub’’. Par auto sacīkstēm varēja lasīt arī literatūras un mākslas žurnālā ‘’Ņiva’’, kuram ar auto nebija nekāda sakara. Saprotams, tēma interesanta, kādēļ gan nerakstīt? Nevienam tad pat sapņos nerādījās, ka viens no VAZ modeļiem tālā nākotnē sauksies Ņiva. Par to varēja lasīt citā slavenā auto žurnālā ‘’Za ruļom’’.
Kā naglai uz galvas
Tā droši var teikt par Andreja Nagela rīcību, kad viņš saņēma mantojumu. Nauda tūlīt tika ieguldīta žurnāla ‘’Avtomobiļ’’ izdošanā. Pirmo numuru izsūtīja visiem par velti. Personīgā automašīna tad bija retums, bet cilvēkiem žurnāls iepatikās. To sāka abonēt arī Francijā un Vācijā. Lasītājs te atrada tehnikas jaunumus, auto izbraucienu aprakstus, un, kas īpaši svarīgi, tika runāts par satiksmes drošību. Autovadītāji tika lūgti uzmanīties no cūkām un vistām, kas šķērso brauktuvi. 1898. gada 11. oktobrī Andrejs Platonovičs pirmo reizi apmeklē autosacīkstes.
Kā sacīkšu braucējs Nagels debitēja 1900 gadā ar trīsriteņu motociklu ’’Starlei’’. Akmens toreiz neļāva sasniegt finišu. Savulaik ticis līdz Neapolei, Nagels ar Russo Balt ‘’uzrāpās’’ Vezuvā. Izdevēja piedzīvojumi tika aprakstīti žurnālā. Par automobiļu popularizēšanu Nagelam piešķirts trešās pakāpes Annas ordenis.

Ilgdzīvotājs

Man plauktā stāv veci, apbružāti žurnāla ‘’Za ruļom’’ eksemplāri no astoņdesmitajiem gadiem. Aizejot uz kiosku var nopirkt svaigāko numuru un tā kopš 1928. gada.
Publicētais noderēs gan tiem, kam auto ir hobijs, gan tiem, kam automobilis ir darba instruments. Kāda tad ir viena no populārākajiem žurnāliem vēsture?
Pirmie pie stūres stājās atbildīgais redaktors Osinskis un redakcijas vadītājs Beļajevs. Starp žurnāla autoriem bija arī dzejnieks Vladimirs Majakovskis. Vecajos numuros atrodami virsraksti, kas aktuāli arī šodien. Piemēram, ‘’Kādēļ benzīns pie mums tik dārgs?’’ Kad Osinski represēja, no redakcijas aizgāja arī Beļajevs. (1938). Viņš ir autors vairākām, auto tēmai veltītām, grāmatām. – ‘’Iepazīstieties automobilis’’, ‘’Mācību līdzeklis šoferim iesācējam’’.
Beļajevam piederēja viens no pirmajiem Ford valstī, kuru naktī īpašnieks turēja neaizslēgtu. Lai auto aizdzītu, jāmāk braukt, bet pratēju bija maz. Kolēģis Koļcovs gribēja uzrakstīt taksometra testu, un šefs Beļajevs mācīja viņam braukt.pa Maskavas ielām. Beļajevam auto bija sirdslieta, un tehniskā izglītība palīdzēja viņam veidot auto žurnālu ilgdzīvotāju.
Nākamreiz par auto preses pirmsākumiem Latvijā!