Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Nupat noskatījos kā kolēģis Gints raidījumā AUTODROMS inspicēja Lincoln LS tehnisko stāvokli. Izrādījās, ka mašīna, pa motora līniju, ir rados ar Jaguar.
Tad atcerējos, ka man arhīvā atlikta ir fotogrāfija ar Swallow Doretti automobili, kuram arī bija zināma saistība ar Jaguar Lieta tāda, ka Swallow Coachbuilding Company pirmsākumi meklējami pirmskara firmā SS, kura vēlāk pārtapa par Jaguar. Swallow bija uzņēmums, kas ražoja blakusvāģus un kompāniju , viens no Jaguar dibinātājiem, Viljams Laions, 1945. gadā, pārdeva. Par jauno īpašnieku kļuva Helliwell Group, kas 1948. gadā kļuva par Tube Investments Group sastāvdaļu. Viņi ražoja Raleigh velosipēdus, cauruļvadus un sastāvdaļas automobiļu rūpniecībai
Lai kompensētu panīkušo blakusvāģu noietu, tika nolemts būvēt savu sporta automobili. Swallow Doretti ražoja no 1954.- 1955. gadam. Idejas autori bija Ēeiks Sanders ( Eric Sanders) un Artūrs Andersens ( Arthur Andersen). Andersena kungs bija uzņēmuma Californian Tubing Company boss un Sandersam viesojoties Kalifornijā abiem vīriem radās doma, ka ASV varētu būt labs noiets sporta automobilim. Andersens jau sen vēlējās ražot sporta auto ASV tirgum. Andersens pārdeva savu iepriekšējo uzņēmumu, lai finansētu iekārtas darbam ar sporta automobiļiem. Konkrēti ar Swallow Doretti un Triumph TR2, kurus abus tirgoja ASV Rietumu krastā.
Jaunā auto specifikācijas Andersens uzzīmēja kopā ar Frenku Rainbovu ( Frank G Rainbow), kurš bija dizaina autors veiksmīgajam Swallow Gadabout skūterim. Mašīnai uzstādīja Triumph TR2 motoru, transmisiju, jo pastāvēja draudzība ar Standard Triumph priekšnieku seru Džonu Bleku ( Sir John Black) un tā bija vieglāk apkalpot abus auto ASV.
Līdzīgi kā TR2, Doretti balstījās uz cauruļu rāmja šasiju, bet Swallow tā bija sešas collas garāka un trīs collas platāka nekā TR2, kas padarīja braucienu ar auto krietni gludāku.
Dzinēja darba tilpums bija 1991 kubikcentimetrs un to uzstādīja vairāk uz aizmuguri, lai sasniegtu svara sadalījumu 50\50. Auto Priekšpuses dizainā redzama itāļu ietekme ar Ferrari radiatora resti, bet aizmugurē tas bija kā Austin Healey. Virsbūvi taisīja tā pati firma, kura veidoja Healey speciālās virsbūves. Auto sanāca vienu collu garāks par TR2, bet salona un bagāžnieka ietilpība sanāca mazāka. Auto cena bija 1,102.00 mārciņas. Modeļa nosaukums nāca no Andersena meitas Dorotijas Dīnas ( Dorothy Dean) vārda, kura arī tirgoja Triumph automobiļus Dienvidkalifornijā. Mašīna tapa deviņos mēnešos no 1953. gada janvāra līdz septembrim, kad pirmais auto sasniedza Kaliforniju. Pats Frenks Rainbovs to veda ar kuģi Queen Mary uz Ņujorku un pēc tam ar lidmašīnu uz Kaliforniju. Publikas pirmizrāde spēkratam notika 1954. gada 6. janvārī viesnīcas Ambassador Hotel vēstniecības telpās Losandželosā. Ražošanu sāka ar šasijas numuru 1000 un pabeidza ar 1274. Divus prototipus uzbūvēja bez šasijas numuriem. Vairāk nekā pusi eksportēja uz ASV. Kad 1955. gadā pārtrauca ražošanu aptuveni 12 mašīnas netika pabeigtas, kas nonāca pie entuziastiem kā detaļu komplekti. Mūsdienās zināma 178 spēkratu atrašanās vieta.
Ātrās ražošanas beigas pienāca, jo Jaguar iesniedza ultimātu Tube Investments Group par to, ka ja viņi turpinās ražot konkurentu automobilim Jaguar XK 120, tad Jaguar vairāk nesadarbosies ar Tube Investments Group, kur tapa vairākas Jaguar sastāvdaļas.
Vēl pirms slēgšanas Rainbovs ar komandu paspēja izveidot divas Mark II versijas, vienu no kurām sauktu Swallow Sabre, ja ražošana turpinātos.
Kristiāns Andersons