Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Neordināro Majestic motociklu radīja franču inženieris un izgudrotājs Žoržs Ruā (Georges Roy). Visu mūžu viņš nodarbojās ar trikotāžas rūpniecībai un konkrēti adīšanai un šūšanai domātā aprīkojuma ražošanu. Ruā kungam bija pieredze arī autobūvē. Motocili bija viņa kaislība un aizraušanās. Ruā kā viens no pirmajiem sāka nodarboties ar motosportu. Viņa sapnis bija radīt automobili ar diviem riteņiem.

Savu pirmo motocilku viņš uzbūvēja 1923. gadā. Dažos avotos teikts, ka motociklu patentēja 1926. gadā, taču vairākums sliecas par labu 1923. gadam. Par New Motorcycle nosauktajam un ar rokām uzbūvētajam braucamrīkam nebija komerciālu panākumu. Savukārt fotogrāfijās redzams izcilais 1929. gada Art Deco dizaina Majestic.
Majestic motocikls nevarēja sūdzēties par uzmanības trūkumu, jo tā unikālo dizainu nebija iespējams sajaukt ar nevienu citu. Gan New Motorcycle, gan vēlākiem Majestic ( agrākajiem Majestic izmantoja šasiju ar sijas rāmi) bija monokoka šasija, kas sastāvēja no nesošās kopnes, kura salikta no neierastas formas presētiem tērauda paneļiem. Konstrukcija pildīja dubultu funkciju gan rāmja, gan visbūves . No virspuses rāmi apsedza pludlīnijas apdare ar gaisa atverēm priekš motora dzesēšanas. Spēka agregāts varēja būt divu veidu ar 350 vai 500 kubikcentimetru darba tilpumu. Motorus ražoja firma ‘’Chaise’’. ‘Pats priekš sevis Ruā kungs salika kopā motociklu ar Cleveland 1000 kubikcentimetru motoru.
Pēc speciālā pasūtījuma tapa Majestic motocikli ar V veida 750 kubikcentimetru motoru.
Kloķvārpstas, dzinēju un transmisijas vārpstu īpatnību dēļ, motorus novietoja šķērsām rāmim. Piedziņu uz aizmugurējo riteni veica kardānpārvads. Neierasts risinājums bija priekšējā riteņa balstiekārtai ar divām vertikālām statnēm un jaudīgām atsperēm. Starp statnēm atradās riteņa ass ar speciālu šarnīru. Uz šarnīra ar speciālu stiepņu palīdzību grozījās ritenis no vienas puses uz otru. Stiepņi gāja uz stūres kolonnu. Pagriežot riteni ass saglabāja nemainīgu pozīciju. Kā, tolaik, ierasts aizmugurē balstiekārtas nebija.
Tajā šarnīrā bija arī rumbas bremzes iekšējais pievads priekšējam ritenim. Motociklam bija trumuļu bremzes.
Jāteic, ka sērijveida Majestic motocikli nebija nekādi fiksie. To maksimālais ātrums ar divu vai trīs pakāpju pārnesumu kārbu bija 90 km/h. Pārnesumus pārslēdza ar roku. Cita lieta sacīkšu versija, kuras ātrums bija 160 km/h. Majestic sacīkšu motocikli izcēlās ar labu vadāmību un paaugstinātu komfortu. Tāpēc amatieru sacīkšu braucēji labprāt izvēlējās tos izturības braucieniem. Piemēram, Parīze- Pireneji-Parīze. Motocikla svars bija ap 350 mārciņām.
Žoržs Ruā 1928. gadā pārcēla motociklu ražošanu uz Delachanel firmu, kura ražoja Dollar markas motociklus. Pēc gada viņš pilnībā pārdeva Delachanel uzņēmumam tiesības ražot Majestic motociklus. Nosacījums bija, ka no katra pārdotā motocikla Ruā saņems ienākumus. Motociklus izlaida nelielās partijās ar 350 kubikcentimetru motoru un ķēdes vai kardāna pārvadu. Majestic motocikla bāzes cena ar 350 kubikcentimetru motoru un ķēdes galveno pārvadu bija 5200 franku. Kardāna pārvads maksāja papildus 500 frankus.
Parīzes automobiļu izstādē 1930. gadā nodemonstrēja jaunu Majestic versiju ar V veida četru cilindru augšvārstu motoru. Tā darba tilpums bija 500 kubikcentimetri. Taču sērijveida ražošanā motocikls nenonāca.
Piecu gadu laikā uzbūvēja ap 100 Majestic motociklus un ražošanu pārtrauca 1933. gadā. No tiem līdz mūsdienām saglabājušies desmit motocili ieskaitot Majestic ar Bernardet blakusvāģi. Kopējais Majestic uzbūvēto motocilu skaits nav zināms, bet varētu būt vairāki simti.
Kristiāns Andersons