Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Ceļotāji no Baltijas vairs nebrīnās, sastopot kravas auto vai puspiekabes ar sava reģiona valsts numurzīmēm vai jo īpaši Lietuvas uzņēmumu atšķirības zīmēm Skandināvijā vai kaut kur pat tālajā Portugālē. Lietuvas autopārvadātāji, izmantojot daudzās vienotās ekonomiskās zonas priekšrocības, strādā gandrīz visās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Tomēr tie joprojām saskaras ar dažādiem šķēršļiem, un viena no būtiskākajām problēmām ir atšķirīgās ceļa nodevas katrā kopienas dalībvalstī. Kāpēc šajā jautājumā ES nav vienotas pieejas?

 
Atšķirīgi principi un tehnoloģijas
Autoceļa nodevas tiek piemērotas komerctransportam gandrīz visās ES valstīs. Dažās papildus jāmaksā par braukšanu pa tuneļiem vai tiltiem, …

Moderniem automobiļiem fiziskas pogas un podziņas pazūd kā šķira. Nu labi – gandrīz pazūd, jo daža laba vienam otram modelim vēl saglabājas. Visos citos gadījumos podziņas aizstāj lielie un ļoti lielie multimediju centra ekrāni. Pieskaries ar pirkstu un lieta darīta! Taču vai tas ir pietiekami droši?

Sākot ar 2026. gadu autoražotājiem var nākties atgriezties pie pogu rindām priekšējā panelī. Ja atceramies, tad dažai labai padsmitgadīgai automašīnai varēja saskaitīt līdz pat četrdesmit pogām un podziņām. Viss liecina par to, ka šie laiki strauji atgriezīsies.
Protams, auto ražotāji varēs izvēlēties turpināt izmantot taustes sensorus, …

Datori ir kļuvuši par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, tiem pildot ne vien darba un mācību uzdevumus, bet arī kalpojot kā izklaidei – ļaujot klausīties mūziku, skatīties filmas vai spēlēt spēles. Atrast sev piemērotu datoru mēdz būt izaicinoši un bieži vien kompromisa vārdā nākas izšķirties starp datora jaudu vai izmēru. Apvienojot lietotājiem svarīgās veiktspējas un ērtas lietojamības funkcijas, Huawei ir laidis klajā jaunu portatīvo datoru – Matebook D 16.

 
“Izstrādājot Matebook D 16, galvenā uzmanība tika vērsta uz funkcionalitāti un augsta līmeņa tehnisko veiktspēju, vienlaikus neaizmirstot par tā viegluma un elegances īpašībām. Tas …

No transportlīdzekļa psiholoģiski nogurstam aptuveni trīs gados. Tad rodas vēlme pēc pārmaiņām, stāsta auto nozares eksperts Jānis Trēziņš, piebilstot, ka to apstiprina arī statistikas dati, kas rāda – pēdējos gados pieaug autobraucēju un autoīpašnieku interese par auto nomu, nevis tā iegādi līzingā.

“Ņemot vērā gan psiholoģiskos aspektus, gan finansiālo izdevīgumu, var secināt – aptuveni trīs gadi ir piemērotākais automašīnas dzīves cikls. Nāk klajā jauni auto modeļi, attīstītās tehnoloģijas un parādās jaunas iespējas,” skaidro J. Trēziņš, SIA Mobire Latvia reģionālais vadītājs. Viņš norāda, ka šos apgalvojumus apliecina arī nozares pētījumu dati, kā …

Rīgā avārijas visbiežāk notiek divos Jaunciema gatves posmos un Bolderājā, bet Latvijas mērogā bīstamākās vietas ir autoceļu A4 un A6 krustojums Salaspils novadā, autoceļš P94 starp Staļģeni un Emburgu, Daugmale un Stelpe. Turklāt negadījumi lielākoties notiek skaidrā un saulainā laikā, nevis sliktos laikapstākļos, liecina apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia lietotnē pieejamā drošības rādītāja “Road Risk Report” dati.
Satiksmes dalībniekiem bīstamākā iela Rīgā ir Jaunciema gatve, kur avārijas visbiežāk notiek divos posmos – no Mīlgrāvja Rimi līdz Āliņģu ielas pieturai, kā arī pie Niedru ielas pieturas. Tāpat liela “melno punktu” koncentrācija ir arī Bolderājā, …

Zvaigžņu auto rubrikā esam raduši lasīt par filmzvaigžņu garāžās mītošajām automobiļu kolekcijām. Taču neviena kinolente nevar iztikt bez kinooperatora un režisora.
Tādi bija Džona Roja Hanta ( J.Roy Hunt) pienākumi. Kaut arī rakstos minēts, ka viņš tā arī nepabeidza trešo klasi. Pirms kino karjeras Hants piedalījās sacīkstēs ar automobiļiem un motocikliem.
Viņš uzbūvējis vairākus dzīvojamos auto furgonus laika posmā no 1935. līdz 1945. gadam. Hanta Ideja bija, ka vajadzīga ideāla māja kamēr esi tālu no mājām un tajā būtu visas ērtības pat izolētākajos filmēšanas laukumos. Pirms apaļā mikroautobusa Hants izmantoja Willys sedanu, …

Lai cik tas dīvaini neizklausītos mūsu klimatiskajiem apstākļiem, bet likums paredz, ka no pirmā marta autobraucēji drīkst pāriet uz vasaras riepām. Protams, piebildi, ka vai nu no 1. marta, vai vadoties pēc laika apstākļiem, neviens galvā neņem. Būsim godīgi, pie mums vispār likumus retais, kurš galvā ņem!
Viena lieta noteikumi un vārds “drīkst”, pavisam kaut kas cits ir reālā situācija un vārdu salikums “vai vajag”! It īpaši, ja vidējā gaisa temperatūra tikai sinoptiķu atskaitēs sasniedz plus sešus, septiņus grādus. Un arī tas pašā dienas viducī un aizvējā pie šķūnīša dienvidu sienas. …